(NE)parastas sagadīšanās. 23
233
0
26.janvārī sanāca pārāk ilgi aizsēdēties darbā. Pulkstenis bija tieši 9 vakarā, un es nolēmu pameklēt internetā, kad bija notikusi pēdējā lielā zemestrīce Oregonā. Pēdējā lielā zemestrīce Oregonā notika 1700.gada 26.janvārī 9 vakarā.
Maniem vecākiem dzimšanas diena ir vienā un tajā pašā datumā, gadā. Viņi uzauga vienā pilsētā, bet dažādos rajonos. Vēl tagad viņi ir laimīgi precējušies un viens otru mīl. Mana vecākā māsa apprecēja vīrieti, ar kuru iepazinās pavisam nejauši, - viņa viņu noalgoja, lai tas nokrāso viņas māju. Arī viņiem dzimšanas diena ir vienā un tajā pašā datumā, dienā.
Intereses pēc ierakstīju savu vārdu un uzvārdu Googlē. Atradu vēl kādu sievieti, kuru sauc tāpat kā mani. Izrādījās, ka pagājušogad manā dzimšanas dienā viņa nomira.
Izšķīros ar draugu, sarāvu visas saites. Trīs gadus vēlāk es sēdēju viena pati un domāju par to, cik ļoti man viņa pietrūkst, tomēr neuzdrošinājos viņam uzrakstīt. Nākamajā dienā iegāju Facebook.. un tur bija draudzības aicinājums no viņa. Tas bija nosūtīts iepriekšējā dienā.
1997.gadā es lidoju uz Rozvelu Ņūmeksikā. Kamēr biju prom, mūsu uzņēmums pārcēlās uz citām telpām. Katram darbiniekam uz viņa mantu kastes bija uzlīmēts nejauši izvēlēts numurs. Mans bija 258. Kad sasniedzu Rozvelu, izrādījās, ka mans viesnīcas istabas numurs ir 258. Vairākus mēnešus pēc tam es šo skaitli turpināju atrast gan lidmašīnu biļetēs, gan loteriju ciparos. Tad es sapratu, ka 258 ir mans dzimšanas skaitlis. Esmu dzimis 1958.gada februārī (2/58). Pēc pāris gadiem es sapratu, ka arī manam labākajam draugam dzimšanas skaitlis ir 258. Viņš ir dzimis 25.augustā (25/8). Varbūt Rozvelas citplanētieši grib man kaut ko pateikt?
Runāju ar draugu, ar ko nesen iepazinos. Izrādījās, ka bērnību pavadījām vienā un tajā pašā pilsētā un ka mūsu abu tēvi izdarīja pašnāvības. Dažādos gados, bet tieši 22. aprīlī.
Rezervēju 2 dažādu viesnīcu istabiņas vienai nedēļas nogalei. Abu istabiņu numurs bija 926.
Kad studēju augstskolā, redzēju pāri Converse kedu karājamies elektrības vados. Uzsaucu draugam, lai paskatās augšup. Tajā brīdī kedas nokrita zemē.
Šis stāsts atsauca atmiņā vienu gadījumu, kas notika ar mani. Augstskolas bibliotēka. 2.kurss. Ar kursa biedreni staigājam starp plauktiem, meklējot kaut ko noderīgu studijām. Ieraudzīju grāmatu, kura stāvēja augšējā plauktā, un teicu kursa biedrenei, ka šī grāmata derētu, bet stāv tik augstu, ka nevaru aizsniegt (esmu 1,82 m gara, tāpēc tiešām augstu :D). Pagāju solīti tālāk, un tā grāmata nokrita zemē.
Tev arī ir kāds līdzīgs stāsts, ar ko dalīties?
Ja ir, sūti vēstulē! Taps raksts. :)
Tev patiks šie raksti
