Tie, kas pēdējās dienās apmeklē spoki.lv, varbūt jau mani ir ievērojuši. Nodarbojos ar antīku priekšmetu atjaunošanu un pārveidošanu, bet eksperimentēju arī arī ar citām lietām.
Šodien gan gadījās ārkārtīgi biedējošs gadījums. Sēdēju virtuvē un pievienoju rakstu, kad no dzīvojamās istabas atskanēja šķindošs troksnis. Mājās biju viena pati. Mums tur atrodas trīs kristāla lustras un, man ienākot, viena no tām šūpojās un šķindēja. Tas mani pamatīgi pārbiedēja, paliku kā lēmēta uz vietas. Cik man zināms, šī kristāla lustra nāk no 20. gadsimta 20. gadiem. Tā kā mans draugs ir šīs profesijas pārstāvis ar lielāku pieredzi kā man un ir redzējis ne to vien, viņš man ir paskaidrojis kā rīkoties šādās situācijās. Galvenais ir nekrist panikā. Ja mājās atrodas daudz un dažādu antīku priekšmetu, tad var sagaidīt visu ko, jo katrai no šīm lietām ir sava vēsture - laba vai slikta, to mēs, nebūdami ekstrasensi, nespējam noteikt.
Es gan nespēju palikt mierīga, bet, pats galvenais, nesāku kliegt un bēgt, kaut gan kārdinājums bija liels to darīt. Centos saglabāt vismaz ārēju mieru un uzmetu šai lampai dvieli, kas stāvēja uz galda. Šķindoņa apstājās. Tuvoties tai gan es neuzdrošinājos, kamēr nebiju ieņēmusi krietnu devu baldriāņus.
Un man bija tai jātuvojas un pat jāpieskarās tai, jo šī lampa bija bojāta - trūka dažu kristālu, kuri bija jāaizvieto. Atjaunot gan man to izdevās, bet tiku pie pamatīga šņāpiena pirkstā, kādā veidā tas vispār ir iespējams, karinot kristālus, es pat nevaru iedomāties, bet laikam tā bija šīs sliktās enerģijas pārpilnās lustras atriebība. Tāpēc varu uzskatīt, ka esmu vēl viegli tikusi cauri.
es solu 5,10 ¥ 