Mistiskais manā dzīvē. Izdzīšana13

Bez grūtībām pierunāju draugu, bet ar meitenēm bija sarežģītāk. Lai arī viņām nebija tik traki kā mums, mēs vēlējāmies būt pārliecināti, ka ar mums visiem viss būs kārtībā.
Nu, mēs cerējām, ka būs.
Satikāmies visi parkā  un gājām uz drauga māju. Pa ceļam padalījāmies ar informāciju par to, kas notika iepriekšējā naktī.
Draugam un man bija sajūta, ka kāds stāv blakus gultai (viņš palika pie manis jo viņš baidījās palikt tajā mājā pa nakti), kā arī mēs sajutām kāda elpu. Labi, ka nebija tik traki kā nakti pirms šīs nakts. Par to nestāstīšu.
Meitenes arī bija gulējušas pie I. ( I ir meitene, kas  tad turāja diegu.) Viņām istabā bija neparasti straujas tempertūras maiņas un dīvaina smaka. Protams, tas viss, gan jau ir izskaidrojams zinātniski un psiholoģiski, bet kā ar citām reizēm?

Nonākot mājās sameklējām visu nepieciešamo un apsēdāmies aplī. Laiks bija-21.55.
Sadevāmies rokās un sākām. (dažus jautājumus izlaidīšu)
-Hitler, mēs vēlamies ar tevi atkal runāt.- Un tā 13 reizes. Diegu šoreiz turēju es.
Knapi atceros kurš ko jautāja, tādēļ nepierakstīšu. Baidos sameloties.
Daudz ātrāk nekā iepriekšējā reizē adata slīdēja uz JĀ.
-Vai tu esi Hitlers?- adata sakusustējās un aizslīdēja uz NĒ
-Tu esi tas pats gars ko izsaucām iepreikšējo reizi? Kas tu esi?- Adata aizslīdēja uz jā un tad slīdēja uz burtiem un izveidoja vārdu. -S V E Š I N I E K S-
Atceros kā es toreiz biju pārbijies. Nereāli gribējās šo visu pārtraukt.
-Tu mūs apciemoji? Vai tu esi ļauns?- Adata slīdēja uz JĀ un tur arī apstājās. Tad vilkās uz burtiem  -V A R B Ū T-