Es otro daļu sāku rakstīt daudz vēlāk nekā bija ieplānots un domāju kā, lai piestrādā pie orģinalitātes..
Filozofija, manā sapratnē ir pasaules redzējums un sapratne kuru mēģinu formulēt. Tāpēc pārdomu vietā rakstīšu atziņas ...(kā arī iekļaušu mazus fragmentus pārdomu.)
Mindfuck.
VAI VASARA VAR BŪT ZIEMĀ? VAI SAULE VAR SPĪDĒT NAKTĪ?
Ar prāta palīdzību var paveikt visu, nevienmēr reālajam jābūt fiziskam, jo daudz kas atkarīgs no sajūtām, lai arī kā nedarbotos mūsu smadzenes, ir brīži, kuros prātā var sagrozīt visu tā, lai būtu tas ko mēs vēlamies. Piemēram, es vēlejos uz mirkli sajust vasaru, kāreiz šodien spīdēja saule, un bija ļoti silts, uz mirkli aizmirsu, ka ārā ir ziema un uz mirkli es atrados vasarā. Pat, ja tas nav reāli tam, kas ir patiesībā, es sapratu, ka reizēm ir veselīgi provacēt mirkļus savām velmēm. tiešām bija 100% sajūta, ka atrodos vasarā. Tāpat var ar prāta palīdzību izmainīt garšu. Iespējas protams ir lielākas, ja ir bagāta fantazija. Sis ir tāds viens piemērs ar vasaru, bet principu sapratāt, es ceru .. ;) (par sauli un nakti ir tieši tāds pats princips, izlikties un realizēt.)
Domu izskaidrošana.
Es saku tev- uzzīmē vāzi ar puķēm, tu uzzīmēji melnu vāzi ar baltām puķēm, bet brīdī, kad liku tev zīmēt vāzi ar puķēm, es biju domājusi baltu vāzi ar melnām puķēm. Tu uzzīmēji apaļu, baltu vāzi ar melnām tulpēm, bet es cerēju, ka uzzīmēsi ovālu ,baltu vāzi ar melnām rozēm.
Brīdī, kad vēlamies kaut ko pateikt cilvēkam, ir jāsaka detalizētāk, savādāk pasakot vienu, cilvēks saprot pavisam kaut ko citu.
Kā, lai raksta, ja sajūtas runā, bet zīmulis nemāk pierakstīt?
Tā doma, kuru tu izjūti ir tik neiespējami uzzliekama uz parastas baltas lapas, jo prātā tā ir dzīva (ar smaržu, garšu un melodiju),bet uz lapas tā ir mirusi. (tikai tinte un vārdi).
Tāpat, kā mīļākā puķe, uz lapas tikai krāsas,nav smaržas. Pat tagad, ir grūti izteikt domas, jo uzrakstot tās, tik un tā neviens nesapratīs, ar ko tās saistās manā prātā, pašreiz rakstot. (To, ko mēs mēģinam saidrot(emocijas, atmiņas, dzīves redzējumu utt.) , vienmēr uztversim dažādi).
Krāsas garša,atmiņu melodija- mans domu sastāvs.
Bardaks.
Manā galvā ir telpas , kuras sen jau nau uzkoptas, jo lielāks bardaks, jo mazāk gribās kārtot.
1. Protams, nodarboties ar pašsuģestiju reizēm ir labi, bet panākt pilnīgu sajūtu par citādu realitāti ir sarežģīti. Tas parasti notiek ilgā procesā (piemēram, reliģiski cilvēki pavada ilgu mūža daļu, lai stiprinātu savu ticību un tiešām reāli sajustu, ka par viņiem rūpējas augstāks spēks. Tajā brīdī daudzi gan viņus pasludina par jukušiem prātā), bet pateikt sev, ka ārā ir vasara, vairāk skaitītos kā domu novirzīšana no realitātes, nevis jaunas realitātes veidošana. Līdz kam tādam nonākt ir grūti, jo ir viena lieta pateikt sev, ka ir vasara, un otra - pateikt to savām maņām, nervu sistēmai un visiem pārējiem smadzeņu darbības procesiem, pār kuriem mums nav kontroles. Iemācīties kontrolēt ko tādu, pār ko māte Daba mums nav devusi nekādu varu, ir ļoti grūti, ja ne neiespējami. Teikt sev kaut ko un īslaicīgi, pavisam nedaudz noticēt ir kas pilnīgi cits.
2. Lai cik dažādas domas un pārdzīvojumi mums katram nebūtu, mēs kā cilvēki esam pārsteidzoši līdzīgi. Līdz ar to, ieliekot personu līdzīgā kontekstā un dodot tādus pašus stimulus, ir liela iespēja tomēr nodot to, ko esi jutis vai domājis.To ļoti labi saprot mākslinieki, rakstnieki, mūziķi; viņi spēj izdomāt, kā cilvēkam nevis iedēstīt domu (kas nav fiziski iespējams), bet kā likt cilvēkam nonākt pie tās pašas domas caur savu mediju. Skatītājs sevi personificē ar radītiem tēliem, iejūtas to ādā, izjūt līdzīgas emocijas.. un kādā brīdī saprot, ka ir "ievilkts" stāstā. Emocijas, ko viņš izjūt, ir butaforiskas, viņš tās izjūt, bet tās nepieder tikai viņam - tās pieder jebkuram, kurš lasa un iedziļinās šajā darbā. Tāpēc reizēm šķiet, ka ir tik neinteresanti klausīties citu cilvēku sapņus - tas ir notikumu atstāsts, tev nav ne jausmas par visām sīkajām niansēm, kas noveda pie tā nenormali interesantā, skaistā sapņa. Ja sapņu stāstnieks tā vietā uzrakstītu grāmatu, uzgleznotu gleznu vai sacerētu dziesmu, vai, vislabāk, izdarītu to visu, viņš vairāk pietuvotos savas domas parādīšanai visā tās pilnībā. Ko ar to vēlos pateikt - ir mākslas darbi, kuros tā vai tā daudz ko nosaka skatītāja interpretācija, bet pietiekami iedziļinoties, daudzos darbos tiešām var redzēt un, galvenais, izjust autora pārdzīvojumu un domas. Galu galā, pie tā radoši ļaudis nerimstoši ir strādājuši kopš cilvēces kultūras pirmsākumiem.. rezultāti ir, un tas ir neiedomājami skaisti - iegrimt cita cilvēka savādajās, iepriekš neapjaustajās domās. Starp citu, tas ir viens no iemesliem, kāpēc vispār daudzi cilvēki kļūst par māksliniekiem vai rakstniekiem.
