Nu tātad trešā daļa. Ja būs vismaz Tik pat plusiņu cik pirmajā daļā būs arī naķošā. Vienkārši sajūta, pagaišā daļa jums īsti nepatika
Bet tur mani sagaidīja, kas šausmīgs. Es ieraudzīju Kates mammu. Es pārbījos par to, ka viņa ir mūsu mājā nakts vidū. Viņas zīlītes bija melnas. Es centos nepievērst tam uzmanību un jautāju:
A.-Ko jūs te darāt??
Viņa neatbildēja. Tikai skatījās uz manīm ar savām biedējošām acīm. Tad es pamanīju, ka viņa kaut ko velk ārā no aizmugures kā tad, mājas pagalmā. Es uzmanīgi vēroju viņas roku. Mani pārņēma šoks. Viņai rokā bija lelle. Šī lelle bija tieši kā es. Tāda seja, džinsu bikses un krekls, kas bija man virsū, kad atrados mežā. Es pārbījos..caur mani pārskrēja šermuļi. Bet tās nebija beigas. Otrajā rokā viņai bija nazis. Man bija bail izdvest jeb kuru skaņu. Tomēr uzdrošinājos:
A.- Vai jums viss labi?Kas tas ir?Jūs varat beidzot atbildēt????
Pēc ši teikuma viņa sāka man tuvoties. Es atkāpos. Teicu, ka ja viņa nāks klāt es bļaušu. Bet viņu tas nebiedēja. Bija tāda sajūta, ka viņa nemaz neklausās manī. Es iebļāvos. Man palika tik ļoti bail. Viņas solis paātrinājās. Es pagriezos un sāku skriet. Nezinu kāpēc es izskrēju ārā. Varbūt, jo durvis atradās tuvāk nekā kāpnes uz otro stāvu. Es pagriezu galvu atpakaļ un redzēju kā Adelīna seko man. Es nezināju, kur skriet tālāk. Varbūt man palīdzēs Kate?
Tā nebija pareiza izvēle. Es ieskrēju Kates mājās un bļāvu, kur viņa ir. skrēju kaut kur, meklējot to. Bet viņas nebija. Es iegāju kādā istabā un ieslēdzos tajā. Mana sirds sāka pukstēt ātrāk un es sāku krist panikā. Vairs nebija, kur iet.
Pēkšņi izdzirdēju balsi. Tā sauca mani pie sienas uz kuras bija liela glezna. Man neatlika, ko darīt tāpēc vienkārši gāju tur. Pēšņi tā sāka kustēties. Tur bija durvis. Es nevēlējos tajās iet. Savā galvā pārskaitīju visas iespējas, kas varētu aiz tām būt.
Tajā mirklī istabā ielauzās Adelīna. Viņas seja vēl joprojām neizpauda nekādas emocijas. Es pagriezos un atvēru durvis. Jutu, ka tulīt mani sagrābs.
Un tad es pamodos. Tas bija tikai sapnis. Vēl joprojām man bija bail un jutu, ka esmu visa sasvīdusi. Bet tas bija tikai sapnis. Tas ir tik labi. Jau bija rīts. Piecēlos, lai pastāstīt par šo sapni mammai un aizit pie Kates. Jautāt kāpēc vakar mani pameta.
Kad pastāstīju mammai, viņa teica, ka šis sapnis bija tikai dēļ manām emociām, ko pārdzīvoju vakar. Mēs pabrokastojām un un es aizgāju pie Kates.
Viņa sēdēja savā pagalmā. Uzreiz kā ieraudzīju viņu prasīju, kapēc vakar mani pameta. Viņa teablidēja... Es apsēdos viņai blakus un pastāstīju visu, kas vakar un šonakt notika. Viņa klausījās ar lielu aizrautību. Kad pabeidzu stāstīt , viņa paskatījās uz mani un baisi pasmaidīja....
Varbūt tomēr Kate zin, ko tas sapnis nozīmēja? Kāpēc tad tomēr Kate pameta Annabelu mežā? To var uzzināt nākošajā daļā. Ja jums interesē šis stāsts un vēlaties, lai būtu turpinājums liekat +. Jo tas aizņem daudz laika, tāpēc nezinu vi vērts viņu tērēt.
