Starp visām pasaules dīvainībām un neparastumiem sapņošanu var izcelt ar to, ka tas notiek ar katru cilvēku, bet, kas tas īsti ir, ir grūti izskaidrot.
Sapņi var būt skaisti un briesmīgi, daudz ir rakstīts par apzināto sapņošanu. Tas šķiet tik vilinoši, aiziet gulēt un darīt visu, kas ienāk prātā.
Tomēr ir kaut kas kā kopīgā sapņošana. Cilvēkiem var būt kopīgi sapņi šī vārda tiešākajā nozīmē. Droši vien daudzi ir redzējuši filmu „Inception”. Personu grupa nodarbojas ar rūpniecisko spiegošanu, iegūstot informāciju caur sapņiem. Vēl viena līdzīga filma ir „Femme Fatale”, dažus gadus vecāka par iepriekšminēto filmu. Tās ir skaistas filmas, bet kopīgā sapņošana pastāv arī realitātē.
Tiem, kas aizraujas ar apzināto sapņošanu, tas ir nākamais loģiskais solis. Atrast cilvēku, kas tāpat prot apzināti sapņot un veidot kopīgu pieredzi. Taču šī fakta pieņemšana liek uzdod daudz jautājumu, kuru iespējamo atbilžu varianti padara ierasto realitātes dalījumu par diskusiju objektu. Padomājiet paši – notiek kopīga sapņošana, tātad sapņošana pati par sevi nav „filmas skatīšanas”, bet nonākšana dīvainā citurienē, kur visa apkārtne tiek veidota, balstoties uz sapņotāja pieredzi. BET! Ja ir otrs cilvēks, kas ir turpat, ir radies iespaids, ka sapņa laikā tu esi saticis paziņu, tad, mans secinājums, ka sapņu valstība nav spontāni veidota vieta, bet lokācija, kas pastāv neatkarīgi no subjektīvās uztveres. Tālāki secinājumi. Sapņos jeb subrealitātē ir satikta paziņa. Lai varētu pastāvēt substances, kas ir sapņotāji, ir kaut kas, kas uztur šo subrealitāti. Nav zināms, kad tā ir radusies, bet pieļauju, ka ievērojami agrāk par manu piedzimšanu. Visdrīzāk tur var eksistēt arī citas substances, no kurām tad var kaut ko iegūt vai, visdrīzāk, tikt ietekmēts. Pēdējais ir pats nopietnākais arguments, lai šāda veida eksperimentiem kā apzinātā un kopīgā sapņošana atturētos.
Sava vājuma apzināšanās ļauj izvairīties no nevajadzīgiem pārdzīvojumiem un pievērst uzmanību stiprajām pusēm. Robeža starp reālo un fikciju pastāv, katrs var izvēlēties, kur to nospraust, taču pēcāk to nojaucot var iznākt sastapties ar otrās puses iemītniekiem, jo ne jau man vajag sajaukt ierasto realitātes dalījumu.
Nekas īpašs, bez piepūles kopā ar draugiem uz pasaules malu pēc raksta izlasīšanas nelidosiet. Nāksies daudz darīt, lai tas sanāktu, bet es zinu, ka tas ir iespējams.
