un viņa spoku kuģis. Nu jau piekto gadsimtu pa okeānu kuģo klīstošais Holandietis - nolādēts kapteinis ar rēgu komandu uz spoku kuģa. Sastapt to jūrā ir ne vien baisi, bet arī bīstami - tas vēsta par nāvi vai kuģa katastrofu.
Ja esi slinks lasītājs un neproti iedziļināties, tālāk vari neskatīties.
Klīstošais holandietis...73
1609
2
Kā vēsta leģenda, kāds Amsterdamas kuģis 1641. gadā pilnās burās ceļojis mājup uz Holandi un nonācis pie Labās Cerības raga pašos Āfrikas dienvidos. Kuģa kapteinis van der Dekens bijis apmierināts ar braucienu - ceļojums uz Tālajiem Austrumiem izdevies veiksmīgs, un beidzot viņi kuģoja mājup. Patīkamās domās iegrimis, kapteinis nav pamanījis savelkamies draudīgus negaisa mākoņus. Viņš atģidies tikai pēc novērotāja kliedziena un sapratis, ka kuģis nonācis negantas vētras epicentrā. Un tas nebija nekas neparasts, jo jau pirmais eiropietis, portugāļu jūrasbraucējs Bartolomeo Diass, kas atklāja ragu, 1488. gadā to bija nosaucis par Vētru ragu.
Dekens staigājis pa klāju, lādējis vētru, taču nav gribējis atkāpties. Viņš licis komandai turpināt apbraukt ragu, lai gan plosīgās aukas draudējušas noslīcināt kuģi. Vairākas stundas tas cīnījies pret vēju, jūrnieki aicinājuši un pasažieri lūguši griezties atpakaļ, bet kapteinis - vai nu traks, vai piedzēries - atteicās mainīt kursu. Milzīgi viļņi dauzījuši kuģa sānus, aurojuši viesuļi locījuši mastus un plēsuši buras, taču kapteinis, mežonīgi lādēdamies, palicis nelokāms. ''Es apbraukšu šo ragu, kaut vai būs jābrauc līdz pastardienai!'' Viņš kliedzis. Galu galā uz kuģa izcēlies dumpis - komanda un pasažieri mēģinājuši pārņemt kontroli, bet kapteinis, pamodies no dzēruma apstulba, nogalinājis dumpja vadoni un pārsviedis pār bortu.
Brīdī, kad līķis iekritis jūrā, mākoņi debesīs pašķīrušies un uz kuģa augšējā klāja tā pakaļgalā parādījusies kāda ēna. ''Tu esi ļoti ietiepīgs.'' ēna teikusi kapteinim, bet tas atbildējis ar lamuvārdiem un licis ēnai aizvākties. Kad tā nekustējusies, kapteinis izšāvis, taču pistole eksplodējusi viņa rokā. Tad ēna uzlikusi kapteinim lāstu: ''Savas rīcības dēļ esi nolādēts mūžīgi kuģot pa okeānu kopā ar savu mirušo vīru rēgu komandu, nesot nāvi visiem, kas ieraudzīs tavu spoku kuģi, nekad nepiestājot kādā ostā un ne mirkli nezinot miera! Turklāt žults būs tavs dzēriens, un sarkani nokarsēta dzelzs - tavs ēdiens!'' Bet kapteinis, līdz bezgalvīgumam pārgalvīgs, nokliedzies: ''Nu tad āmen!''
Kopš tā laika, gadsimtiem ilgi, pa jūrām ar burukuģi, kuram neviens nezina vārdu, kopā ar savu rēgu komandu kuģojot kapteinis, dēvēts par Klīstošo holandieti. Buras ir uzvilktas, masti krakšķ vētrā, un jūrniekiem šā kuģa parādīšanās jūrā esot vissliktākā zīme. Spoku kuģis reizēm aizvilina kuģus no kursa, uz sēkļa vai zemūdens klintīm, reizēm sabojā jūrnieku ēdienu. Taču tās nav lielākās nelaimes. Citi uz klāja ir manījuši arī skeletus. Tie, kas redzējuši kuģa kapteini, Klīstošo holandietim apgalvo: viņš kailu galvu un nožēlas pilnu sejas izteiksmi, sakampis stūres ratu, lūdz apžēlošanu...
Tomēr spoku kuģis esot redzēts vairākas reizes, un ir atrodami pat 20. gadsimta aculiecinieku ziņojumi, tostarp no kādas vācu zemūdenes komandas Otrā pasaules kara laikā. Vienu no pirmajām liecībām 1835. gadā atstājis kāda britu kuģa kapteinis un viņu komanda. Viņi redzējuši spoku kuģi parādāmies naktī šausmīgas vētras aizsegā. Šķitis, ka kuģis tuvojas zibenīgā ātrumā un draud sadursme, tāpēc kapteinis grasījies izteikt brīdinājumu. Šajā mirklī spoku kuģis pilnībā izgaisis.
1881. gada 11. jūlijā ap Labās Cerības ragu kuģoja Karaliskās flotes kuģis Bakbante, uz kura klāja atradās ļoti svarīga persona - 16 gadu vecais Velsas princis Džordžs, vēlākais karalis Džordžs V. kuru viņa trīs gadus ilgajā jūras ceļojumā pavadīja privātskolotājs Džons Daltons. Pie Austrālijas krastiem, ceļā starp Melburnu un Sidneju, Daltons dienasgrāmatā ierakstīja: ''Pulksten četros no rīta Klīstošais holandietis šķērsoja mūsu ceļu. Bija dīvaina sarkana gaisma, it kā viss spoku kuģis kvēlotu, tās vidū skaidri saskatāmi brigas masti, takelāža un buras. Kuģis tuvojās priekšgalam no kreisās puses, kur to redzēja dežūrējošais virsnieks no komandtilta un arī kara jūrskolas kursants no augšējā klāja. Kuģim pietuvojoties, nebija nekādu taustāmu pēdu vai zīmju; tas tika redzēts vai nu tuvu, vai arī pie horizonta, nakts bija skaidra, jūra mierīga. Kopumā to redzēja 13 cilvēku.
Skeptiķi parasti noliedz, ka leģendai par Klīstošo holandieti un viņa spoku kuģi būtu reāls pamats. Leģenda aplūkota arī no zinātniskā viedokļa, par galveno izskaidrojumu izvirzot tēzi, ka tas ir optisks māns, ilūzija. Tā kā leģenda vēsta, ka spoku kuģis ar rēgu komandu mēdz lidot pa gaisu virs okeāna, zinātnieki saskatīja tajā uz jūras novērojamas mirāžas vai fatamorgānas aprakstu. Reiz, kad jūrnieki atkal bija ieraudzījuši Klīstošā holandieša kuģi, kapteinis mēģināja viņus pārliecināt, ka spoku radījis kāda cita kuģa atspulgs - šis kuģis peldēja tieši zem spokainā attēla debesīs, bet no attāluma jūrnieki to nevarēja saskatīt. Gudrais kapteinis ieteicis kādam jūrniekam uzrāpties mastā un paskatītes, kas atrodas zem spoka kuģa. Jūrnieks paklausīja un ziņoja, ka zem tā tiešām peld tieši tāds pats kuģis. Tajā brīdī viņš gaisā ieraudzīja lidojam vēl vienu kuģi, tvaikoni, un pēc laiciņa jūrā bija saskatāms arī reālais tvaikonis.
Neparastais sižets par nolādēto kapteini bija kā radīts 19. gadsimta romantiskajiem autoriem. Šajā laikā radās vairāki daiļdarbi, kas palīdzēja popularizēt un izplatīt Klīstošā holandieša vārdu. Klīstošā holandieša mīlas aspekts izvērtās arī kino - 1951. gada amerikāņu filmā Pandora un Klīstošais holandietis ar Holivudas zvaigzni Abu Gārdneri vienā no galvenajām lomām. Leģenda par Klīstošo holandieti fantastisku garšu ieguvusi ar Holivudā nesen uzņemto filmu trioloģiju Karību jūras pirāti.
tās laikam dēļ lielo bocman.. nu.. zin kā.. vienmēr uz vilņa... 
