mana tulkotā krīpīpasta .
Klauvējiens pie loga8
191
1
Es guļu savā gultā ,mierīgs un viens pats, tumšā un klusā naktī. Es metājos un grozos , čenšoties atrast ērtāko pozu , bet tāpat jūtos neomulīgi .Šī nakts vienkārši nešķiet pareiza .Joprojām mētājos pa gultu , cenšoties aizmigt . Es aizveru acis , bet tas neko nemaina , mana istaba ir pārāk tumša , lai kaut ko saskatītu . Laikam jau tas prasa laiku , lai manas acis pielāgotos tumsai . Mans ķermenis ir atvieglots , mans prāts ir aptumšojies , un beidzot esmu gatavs ļauties miegam . Nekavējoties , klusums tiek sagrauts un mans prāts ir pilns ar draudošām domām , un manas acis bailēs atvērās .
TUK , TUK
Tā pilnīgi neapšaubāma skaņa uz stikla . Bet nē , tas nevar būt , vai kādam būtu motivācija , lai pamodinātu kādu tik vēlā stundā ? Domā loģiski . Ja kāds gribētu ielausties ,vai viņš mani brīdinātu ar klauvējienu ? Viņi vienkārši ielauztos , radītu pamatīgu troksni vai arī būtu klusi cik iespējams . Kāpēc klauvējiens ? Briesmoņi neeksistē . Es varētu iedot sev kādu mieru un vienkārši paskatītos pa logu , bet es izvēlos neskatīties , jo esmu pārāk kautrīgs , lai pagrieztu galvu , esmu nobijies ieraudzīt savas lielākās bailes , to kas varētu stāvēt aiz mana loga . Tad kas tas varētu būt ? Varbūt kāds putns ietriecās manā logā ? Nē , tas nav reāli . Varbūt kāda grupa bērneļu , klejo pa naktīm un dauza pa logiem , lai pabiedētu , un pēctam pasmietos ? Tas ir iespējams . Heh , varbūt tā ir tikai mana iztēle . Varbūt es izdzirdēju ikdienišķu troksni mājā , un manas paranoiskās smadzenes domāja , ka tas ir klauvējiens .
TUK , TUK
Nē , tā noteikti nav mana iztēle . Tie nolāpītie bērni ir kaitinoši . Viņi neies prom līdz nesaņems manu reakciju . Varbūt kāds slims ķēms stāv zem mana loga , gaida kad pagriezīšos , lai varētu to izsist un uzbrukt man . Nē , nedomā tā . Nekļūsti par paranoiķi . Turklāt , viņš ir ārā, bet es iekšā . Tiklīdz es nedzirdu stikla plīšanu , es zinu ,ka esmu drošībā . Briesmoņi neeksistē . Pietam es vēl neesmu pakustējies , cerams tie bērni padomās , ka esmu reāls miegamicis un ies prom .
TUK , TUK
Nē , tie nevar būt bērni . Neviens bērns negaidītu tik ilgi , lai vienkārši gaidītu manu reakciju , viņiem vienkārši paliktu garlaicīgi un viņi aizietu . Tad kas tas varētu būt ? Kāpēc lai maniaks mani izvēlētos mani , no visiem citiem cilvēkiem ? Domā loģiski . Briesmoņi neeksistē .Nekļūsti paranoiķis . Viņi ir arā , esmu iekšā . Bet ja tas nav maniaks un briesmonis ,kas tad ? Vienkārši izliecies guļam , un varbūt tas aizies .
TUK , TUK
Akdievs , es vairs nevaru iedomāties kaitinošāku skaņu nekā nemitīga klauvēšana ! Lūdzu , ej prom ! Vienkārši atstāvj mani vienu ! Nav cerības .Tas iekļūs iekšā un izdarīs ar mani šausmīgas un slimas lietas . Elpo . Ieelpo dziļu elpu .Es jūtu kā mana sirds lēkā , vienkārši nomierinies .
Briesmoņi neeksistē , atceries , tu esi iekšpusē , bet viņi ārpusē . Tiklīdz es nedzirdu stikla plīšanu , es zinu ,ka esmu drošībā . Atkārto to . Neļauj savām bailēm pārvarēt sevi .Vienkārši izliecies , ka guli .Nepakustini ,ne muskuli .
TUK , TUK
Atkārtoju sev tos pašus vārdus . Tu esi iekšpusē , viņi ārpusē , tiklīdz nedzirdu stikla plīšanu , zinu esmu drošībā . Baiļu asaras sāk tecēt man pār vaigiem . Briesmoņi neeksistē . Briesmoņi neeskistē .Sāku čukstēt pats sev ..
TUK , TUK
Es to vairs nevaru izturēt !!! Es kļūstu traks klausoties šajos klauvējienos! Nu labi , ja es redzēšu ,kas tas ir vismaz man būs mierīgs prāts ! Ievelc dziļu elpu .Joprājām atkārtoju sev vārdus.
“Viņi ir ārpusē , Esmu iekšpusē, tiklīdz nedzirdu stikla plīšanu , zinu esmu drošībā.” Ievelku vēlreiz dziļu elpu . Jūtu ka mana sirds burtiski lec ārā no pakrūtes . Es lēnām pagriežu galvu uz loga pusi . Mana sirds iegrima manā pakrūtē ,esmu pārāk pārbijies , lai kliegtu vai kustētos .Es uzgriezu galvu , lai ieraudzīt bālu figūru ar pērļveidīgām, melnām acīm , kuras skatās uz mani un manā dvēselē , tad tas ievelk grimasi šaušalīgā smīnā . Tas bija stāvējies man blakus visu šo laiku , dauzot pie mana loga .
Tev patiks šie raksti
