Viņa pamodās tieši 2.00 naktī. Arā bija piķa melna tumsa, bet viņai gribējās vistu - tādu ceptu, sulīgu ar kraukšķīgu ādiņu. Viņa ļoti labi atcerējās, kā sapnī bija to gatavojusi. No sākuma pievienoja garšvielas, pēc tam citronu, tad pildījumu zem ādas, lai vista nesanāktu sausa. Ideāli. Bet bija 2.00 naktī! Kas tālāk? Jāķeras pie izsaukšanas!
Tie, kas vēl to nav izdarījuši, vispirms var iepazīties ar piesaukšanu un nosaukšanu
Nav iespējams pilnvērtīgi runāt par izsaukšanu, kamēr iepriekšējās lietas nav izdarītas, jo, līdzīgi kā ar nosaukšanu, tad arī šajā gadījumā vajag izmantot iepriekšējos posmos apgūto.
Izsaukšanu var salīdzināt ar kursa nospraušanu, t.i. iepriekšējos posmos cilvēks ir mocījies neziņā, ko darīt un kā, bet pēc tam ir iešāvusies prātā ideja, kas atbilst tālākajam procesam un tagad, pirms ķerties pie problēmas vai uzstādītā uzdevuma risināšanas, ir jāizsauc. Tā vēl nebūs gluži rezultāta vizualizēšana, jo, to izdarot, tiks izslēgta piesaukšanā apgūtā neziņa, bet to vajag saglabāt, jo par rezultātu nekad nevar būt drošs. Tu zini, ko vajag, bet to vajag atstāt tādā aptuvenā stāvoklī. Lai arī pārliecība izsaukšanā ir svarīgs rīks, ja ne pats galvenais, tad to nevajag attiecināt uz rezultātu.
Varbūt izsaukšana ir kā tāds verbāls plāns tam procesam, caur kuru ir jāiet, lai kaut ko iegūtu, bet es to salīdzinātu ar iedomātā procesa izdzīvošanu. Tā ir savā ziņā ka vizualizācija, taču ne 100 %.
Svarīgs aspekts ir verbālais nolīgums, kas pēc būtības ir turpinājums nosaukšanai. Iepriekšējā posmā lieta ir nosaukta vārdā, bet tagad to vajag turpināt saukt. Tas vārds ir jāapaudzē ar "miesu", taču verbālā daļa ir ļoti svarīga un nedrīkst pilnībā nodoties vizualizācijai, jo, kā minēju, tas ļauj saglabāties nenoteiktībai. Bieži vien veicot vizualizāciju, lietas tiek iedomātas pārāk konkrēti un sasniedzot rezultātu tas var atšķirties no iedomātā, radot iedomu, ka tas nav vēlamais rezultāts. Varbūt, to nevar izslēgt, bet, lai arī cik liela daļa no izsaukšanas nebūtu vizualizācija un lietu izdzīvošana, nosauktajam vārdam ir jāpaliek par vārdu nevis pilnībā materializētu lietu.
Jo kas ir pats svarīgākais? Izsaukšanu par patiešām izdevušos var uzskatīt tikai tad, kad neziņa atkal ņem virsroku par visu pārējo un tu atkal dodies ceļā. Tas būs apliecinājums, ka ir saglabāti visi iepriekšējo posmu elementi un ir pienākusi kārta piesaukšanai
P.S. Piesaukšana, nosaukšana un izsaukšana ir tikai rīki, par kuru lietošanu ir atbildīgs lietotājs.
+