Īsi par laika vēsturi manā gaumē!2

Esmu liela zinātnes fane. Precīzāk - astronomija, filozofija, psiholoģija-  mana sirdslieta. Šovakar uznāca tāda melanholija, ka sagribējās nelielu filozofijas devu.

Sāksim ar laiku un Visumu. Daudzi būs dzirdējuši par lielā sprādziena teoriju, ka pēkšņi sprādziena rezultātā izveidojās Visums. Tā protams ir tikai viena no teorijām par Visuma rašanos. Bet ,manuprāt, vairāk atbilst patiesībai, jo zinātnieki saņēmuši savos satelītos kaut kādu starojumu, no kura secinājuši, ka viņi ir no lielā sprādziena paliekām un to temperatūra bija tuva absolūtajai nullei. Viņi neapskata jautājumu, kas notika pirms lielā sprādziena. Tas no zinātniskā viedokļa. 

Pēc manām domām, nav prātīgi nenodarboties ar šo jautājumu. Tiek uzskatīts, ka pirms sprādziena nekā nenotika un nekā nebija. Bet tad jautājums, kā varēja kaut kas rasties ne no kā? Vienkārši BAMS un Visums ir izveidojies. Es domāju, ka pirms Visuma kaut kas bija, kaut kas, kas lika notikt sprādzienam. Bija arī laiks. Laikam ir sākums un beigas, arī Visums ir galīgs. Pirms Visuma varēja būt matērija un antimatērija, respektīvi, daļiņas un antidaļiņas, kas saduroties radīja lielo sprādzienu. (Piemēram, protona un antiprotona saduršanās rezultātā notiek uzliesmojums (zinātniekiem vajadzētu vairāk papētīt kas izdalās un notiek kad šīs daļiņas sadurās viena ar otru))

Daudzi zinātnieki ir izpētijuši, ka Visumam sasniedzot kritisko robežu tas sāk atkal sarauties un notiek jauns sprādziens. Šī arī ir atbilde kas notika pirms Visuma. Bija cits Visums.

Tagad nedaudz par evolūciju un dzīvības rašanos. 

Esmu viens no tiem cilvēkiem, kurš meklē atbildi uz mūžīgo jautājumu - kas mēs esam? Nebaidos kļūdīties, jo tas ir tikai ceļš uz pareizo risinājumu. 

Manuprāt, mēs visi esam cēlušies no primātiem, kaut kādiem starp pērtiķi un cilvēku. Viņi ir ļoti evolucionējuši laika gaitā. Respektīvi, palielinājies smadzeņu tilpums, kā redzat ekstremitātes manījušās, attīstijusies valoda. 

Pēc zinātnieku viedokļiem, Visums turpina izplesties un nav ne tuvu kritiskajai robežai, ka tas varētu atkal sarauties. Arī cilvēks jeb homo sapiens sapiens ir tikai evolūcijas daļiņa. Cilvēks evolucionēs vēl tālāk, būs lielāks progress visās jomās.

Manuprāt, evolūcijas gaitā ir palielinājušies tā teikt smadzeņu lietošanas procenti. Padomājiet paši, vai kādam primātam izdotos uzbūvēt kosmosa kuģi vai kaut tik niecīgu priekšmetu kā veļasmašīna? Nē. Viņi prata izgatavot darbarīkus, pēc tam prata runāt , pēc tam nodibināt valsti, pēc tam uzbūvēt visādas ierīces un tad jau ceļot ārpus Zemes. Cilvēce ir progresējusi pateicoties šiem procentiem. Varbūt cilvēks evolucionēs tik tālu, ka pratīs izmantot 100% smadzeņu ne tikai mazu daļiņu no tā.  

Un es nešaubos, ka ārpus šīs Zemes arī pastāv dzīvība. Padomājiet paši, Visums ir bezgalīgi ārprātīgi gigantiski liels. Tajā ir bezgalīgi daudz zvaigžņu, un ir liela iespējamība, ka ir otrā Saule un otrā Zeme un tādi paši kā mēs, kuri varbūt tagad filozofē par to pašu ko es.