local-stats-pixel fb-conv-api

Go to sleep 17

Čau! Izdomāju iztulkot kādu crepypastu priekš jums,jo redzu,ka jums tās ļoti patīk(tāpat kā man).Ceru,ka patiks un ja būs liela atsaucība,tad būs arī citas daļas :)


DEIVIDA DIENASGRĀMATA

13.jūnijs,2008.gads.

Mana sieva saka,ka dienasgrāmatas palīdz pret stresu un palīdz saglabāt atmiņas.Viņai vienmēr prātā ir kāds jauns veids,kā likt man justies tā,it kā man būtu kāda garīga rakstura saslimšana.Viņa saka,ka šo dienasgrāmatu lasīs ik pa pāris nedēļām,lai pārbaudītu,vai es tiešām šeit rakstu.Diezgan ļauni,ja jūs man prasītu,man liekas,ka viņai nepatiktu,ka es rokos viņas dienasgrāmatā...ja viņai tāda vispār ir.Bet jūs jau zinat ko viņi saka ''Laimīga sieva,laimīga dzīve''.Tātad,man vien būs jādara tas,ko viņa liek.

15.jūnijs,2008.gads.

Nu ko,es saņēmu pozitīvas atsauksmes par savu beidzamo ierakstu,tādēļ es pieņemu,ka visu daru pareizi...kaut reizi dzīvē.Laikam man vajadzētu uzrakstīt par to,kas notika šodien...nu,Kaijēna,mūsu meita,šodien atnākusi mājās sāka runāt par savu dienu ar manu māti.Mamma dievina vest viņu uz saldējuma veikalu pāri ielai.Viņa arī stāstīja par savu draugu,ko satika mežā.Man nepatīk,ka viņa tur dodas viena pati.Viņa teica,ka ļoti grib rīt palikt pa nakti pie draudzenes,kas dzīvo blakus mājā.Varbūt,es varēšu papriecāties pats ar savu draudziņu!

16.jūnijs,2008.gads.

Pēc divu nedēļu pārtraukuma,atkal varējām papriecāties ar sievu,jāsaka,ja ir kaut kas,kas noņem stresu,tad tas noteikti ir šis.Kaijēna pēc dažām stundām būs mājās,tādēļ man vajadzētu saģērbties,negribu viņu pārbiedēt!Kad es pirmo reizi redzēju savu tēvu kailu,man liekas,ka es atslēdzos,ir dažas lietas,ko bērniem vienkārši nevajadzētu redzēt.

20.jūnijs,2008.gads.

Šodien Kaijēna ielīda mūsu gultā pirmo reizi piecu gadu laikā.Viņa teica,ka monstri ārpus loga centās iekļūt iekšā.Bet viņai ir tikai astoņi gadi,ko tu vari padarīt,vai ne?Man šķiet ,ka es baidījos no manstriem līdz deviņu gadu vecumam,tas nav nekas neparasts mazam bērnam.

21.jūnijs,2008.gads.

Kaijēna neēd tik daudz,cik vajadzētu,un viņa izskatās ļoti bāla.Es mēģināju ar viņu runāt,bet viņa saka,ka viņai viss ir labi.Mammai drīz vajadzētu atbraukt pakaļ Kaijēnai.Varbūt viņa var piedabūt viņu runāt.

22.jūnijs,2008.gads.

Mana mamma saka,ka viņa uztraucas par Kaijēnu,saka,ka viņa uzvedās dīvaini.Sieva domā,ka mums viņu vajadzētu aizvest pie psihiatra...It kā mums jau tā nebūtu problēmu ar naudu.Bet ja tas palīdzēs Kaijēnai,tad esmu ar mieru.

24.jūnijs,2008.gads.

Nu ko,Kaijēnai nekas īsti nesanāk ar psihiatru.ļoti maz runā,un kad viņa runā,tad viņa runā tikai par monstriem pie loga.P:sihiatrs domā,kas tas ir kāda veida aizsargmehānisms pret kādu traģēdiju.Vīrietis prasīja,vai mēs ar sievu esam strīdējušies,kāvušies,viņš laikam nesaprot,cik ļoti pakļauts sievai es esmu...

26.jūnijs,2008.gads.

Kaijēna vairs neguļ savā istabā,viņa saka,ka tad kad viņ guļ savā istabā,tad koku vīrs runā ar viņu.Es ceru,ka viņa tam drīz tiks pāri,jo ir grūti kaut ko padarīt ar sievu,ka pa vidu guļ sīcis.

2.jūlijs,2008.gads.

Ir pagājis kāds laiciņš,un Kaijēnai kļūs arvien sliktāk.Viņa ir beigusi runāt,viņa vienkārši sēž dzīvojamā istabā,skatās ārā pa logu,viņa nav gulējusi savā istabā,un viņa turpina celties nakts vidū kliedzot.Es nevaru normāli izgulēties,lai koncentrētos darbam,boss saka,ka man vajag saņemties,vai arī mani var atlaist.Visa šī situācija ir sadirsta.

4.jūlijs,2008.gads.

Šonakt,Kaijēna pamodās trijos naktī bļaujot,rādot uz durvīm,viņa nevarēja parunāt,tikai raudāt.Es piecēlos,pagrābu beisbola nūju un izgāju gaitenī.Kaijēnas istabas logs bija atvērts,viņas sega bija aizmesta istabas stūrī.Es paskatījos pa logu,bet tur nekā nebija.Kāds slimiķis bija centies viņu nolaupīt,es pazvanīju uz policijas iecirkni,bet viņi teica,kas viņi nevarēja atrast nekādas ielaušānās pēdas...Es zvēru,ja es vēlreiz redzēšu to nelieti,es viņam iedragāšu galvaskausu.

5.jūlijs,2008.gads.

Kaijēna atkal sāka runāt.Viņa teica,ka koku vīram nepatīk,ka viņa slēpjas no viņa.Es mēģināju uzzināt vēl kaut ko,bet viss par ko viņa runāja,bija koku vīrs.Viņa teica,ka viņš grib tikai paspēlēties,man tas nepatīk,varbūt Kaijēnai vajadzētu palikt ar manu māti uz kādu laiku,pēc tās nakts,man nepatīk ideja,ka kaut kas tāds var atkal notikt.

6.jūlijs,2008.gads.

Mamma paņēma Kaijēnu uz savām mājām,varbūt tur viņa kļūs mierīgāka un sāks runāt.

8.jūlijs,2008.gads.

Vakar zvanīja mamma un teica,ka Kaijēna uzvedās dīvaini,es viņai izstāstīju par psihiatru un par visu citu,tam sekoja gara lekcija par būšanu atbildīgākam pret bērnu.Es mīlu savu mammu,bet dažreiz viņa mani noved līdz besim.Es šodien ieinstalēju drošības sistēmu,tādēļ cerams,ka es varēšu noķert to,kas centīsies ielauzties,

9.jūlijs,2008.gads.

Šonakt,trijos naktī sāka skanēt signalizācija.Kad es gāju pārbaudīt māju,tad es redzēju tikai to,ka ārdurvis bija līdz galam vaļā,bet pārbaudot māju kādas divas reizes,es neko neatradu.Lai arī kas te notiktu,man tas ļoti nepatīk.

10,jūlijs,2008.gads.

Kad es no rīta nonācu lejā,tad uz zemes mētājas viens no Kaijēnas zīmējumiem.Es nezinu kā tas tur nokļuva,neviens to tur nenolika.Es sāku domāt par pārvākšanos.

12.jūlijs,2008.gads

Šodien Kaijēna atbrauca mājās,liekas,ka viņai ir kļuvis sliktāk kā jebkad.Mamma teica,ka Keijēna neko negribēja drīt visas šīs dienas,viņa vienkārši sēdēja uz dīvāna un murmināja par koku vīru.Es nezinu ko darīt,man pašam paliek mazliet baisi.

13.jūlijs,2008.gads.

Šonakt es paliku nomodā,lai gaidītu koku cilvēku,par kuru mana meita runāja.Bet kaut kas nenormāls notika.Es jau lēnām sāk iemigt,bet tad es izdzirdēju šo elektrisko troksni.Tas nāca no Kaijēnas istabas,no viņas robota rotaļlietas.Es izņēmu baterijas no tā un ieliku tās atpakaļ televizora pultī,kas bija atrauta vaļā.Apmēram pēc divdesmit minūtēm es izdzirdēju nākamo troksni,bet šoreiz,tā bija balss...Es nesapratu ko tā teica,es palūkojos pa logu un es redzēju šo...būtni.Tā stāvēja tieši man pretī,tā izskatījās tik paranormāla,tās garās,taustekļiem līdzīgās rokas...kā zirnekļa,bet ne zirnekļa kājas,es neredzēju tā seju,izskatījās tā,it kā tam nemaz nebūtu sejas...No rīta es pamodos uz dīvāna.Tas nebija sapnis,to es noteikti zināju.

15.jūlijs,2008.gads.

Kaijēna šrīt nepamodās,viņa elpoja,bet viņa nemodās,mēs viņu aizvedām uz slimnīcu,viņi teica,ka viņa ir komā...Kādēļ tas notiek ar mums?! Ko mēs jelkad esam izdarījuši,lai izciestu šādas mokas?! Dakteris saka,ka viss būs labi,bet man šis ļoti nepatīk....Es nezinu,ko lai es daru.

16.jūlijs,2008.gads.

Mani šodien atlaida,boss teica,ka es biju pārāk aizņemts ar citām lietām...Sieva teica,ka viņa var iet un strā'dat ar savu tēti kamēr es neatrodu citu darbu.Es nezinu ko darīt pašam ar sevi.

17.jūlijs,2008.gads.

Šodien zvanīja no slimnīcas un teica,ka Kaijēnai viss ir labi,bet viņi vēl joprojām nezin,kas viņai noticis.Es atkal redzēju to radījumu šonakt.Tas stāvēja tieši pre'ti gultai un nekustīgi skatījās uz mani.Mana sieva man netic,viņa saka,ka es visu pārspīlēju.Es zinu,ko es redzēju,un es zinu,ka tas nebija sapnis.

18.jūlijs,2008.gads.

Es pirmo reizi vairāku gadu laikā esmu viens pats mājas.Man tas nepatīk,katru reizi kad es redzu kādu ēnu,kādu mazu kustību,es kļūstu piesardzīgs.Es nezinu,kas tā būtne bija,bet es noteikti zinu,ka es to vairs nekad negribu redzēt.Visu dienu es vienkārši sēdēju uz dīvāna.

20.jūlijs,2008.gads.

Šīs divas dienas ir bijušas briesmīgas,es atkal redzēju būtni,bet šorez tā pakustējās.Tā nekustējās kā cilvēks,tā ar katru soli nogrīļojās un izgrieza kāju uz otru pusi.Tā seja.Tā seja!Tam tādas nebija!Tikai baltas galva.Man liekas,ka es pietaisīju bikses,kad tasnotika.Sieva negrib ar mani par to runāt,viņa manī neklausās.

21.jūlijs,2008.gads.

Mana sieva šorīt aizbrauca prom,jo neviens nevarēja tikt uz dienas dežūru...es negribu palikt viens šeit.

22.jūlijs,2008.gads.

Kaijēna šodien pamodās no komas!Likās,ka viņai ir labāk kā jebkad.Es nevēlos lai viņa brauc mājās,jo tā būtne tur ir...Sieva saka,ka viņai jābrauc mājās.

23.jūlijs,2008.gads.

Es pamodos bļaudams,es murgoju par būtni.Tas centās man atņemt Kaijēnu,es raudāju kā mazulis vairākas stundas no vietas...Mana dieva domā,ka man vajag lietot antidepresantus,an neko nevajag!ES neko neiztēlojos!Es zinu ko es redzēju,es neļaušu tam atņemt manu meitu!

24.jūlijs,2008.gads.

No rīta pamodies es sapratu,ka Kaijēna ir pazudusi.Es zaudēju prātu un skraidīju pa māju bļaudams viņas vārdu.Es viņu atradu tualetē,No viņas mutes nāca asinis,neizskatījās,ka viņai sāpētu,bet viņa nerunāja,pat nemurmināja!Ak,Dievs,kas notiek?!

25.jūlijs,2008.gads.

Tas dzīvo mežā,aiz mūsu mājas.Es redzēju kā tas skatījās uz mani no meža.Es zinu,ka tas tur ir.Es to redzu katru reizi,ka paskatos pa logu.Neivens man netic.

26.jūlijs,2008.gads.

Vakarnakt tas atkal atnāca,bet tas netika līdz Kaijēnai,es tam iemaucu tieši pa tukšo seju!Nūja salūza un es mēģināju to sadurt,bet neizskatījās,ka tas asiņotu.Es sadūru tā galvu,bet griezums bija sauss,nekā,bet tikai melns pleķis.Tā lieta nav ievainojama,tas mūs pameta,mana sieva man vēl joprojām netic,TAS BIJA TIEŠI VIŅAS ACU PRIEKŠĀ!kĀ VIŅA VARĒJA TO NEREDZĒT?Viņa domā,ka esmu traks,man arvien vairāk sāk liekties,ka viņa ir kaut kā ar to saistīta...

28.jūlijs,2008.gads.

Tas viņu paņēma!Tas ķēms viņu paņēma!Es centos to apturēt,bet es nevarēju,viņa ir prom...nav citas izejas,kā iet uz mežu...Nav citas izvēles!Es neļaušu tam viņu paņemt!

Nezināms datums.

Es tevi mīlu,Šarlote...Es neļaušu tam tā palikt!Tas mūs vēro,(nesaprotams rokraksts).Vienmēr.

73 0 7 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 7

0/2000

Ughhh baisi emotion

2 0 atbildēt

nakoso dalu , man looooooooooooooooti patik si creepypasta plus no manis

1 0 atbildēt
Nekad nav paticis lasīt garus šausmu stāstus, bet šis mani aizrāva! 👍
1 0 atbildēt
Kad buus naakamaa dalja ? Beigas biskiit nesaprotamas
0 0 atbildēt