Vienu dienu es ar ģimeni braucu uz Karjerām peldēties. Mēs nopeldējāmies, kā atceros es savu dvieli pakāru koka zarā, no peldes es iznācu pirmā un ieraudzīju, ka dvielis tur vairs nav es dvieli devos meklēt. Pēc laika es dvieli ieraudzīju iemestu Karjerās. Es domāju, ka tie bija vecāki, bet mamma ieraudzījusi dvieli ūdenī prasījus: Ko es svaidos ar dvieli? Es teicu: Kad dvieli neesmu aiztikusi un tikko iznācu no ūdens. Mamma neticēdama uz manis domīgi paskatāsun peldas tālāk. Es nodomāju ka tas ir kāds joks un nelikos ne zinis. Braucot mājās viss bija kārtībā, kad atbraucu biju aizmirsusi par savādo notikumu Karjerās. Tad es iegāju savā istabā, lai pārģērbtos. Pēkšņi atvērās logs un sāka virināties skapis. Es nobijos! Pēc neilga laika kāds klauvēja pie manām durvīm, es saucu lai nāk iekškā, bet neviens nenāca. Nodomāju ka mani izjoko mans vecākais brālis, kad atvēru durvis tur neviena nebija tikai melna ēna pazibēja man gar acīm. Es izdomāju ka neteikšu mammai jo viņa neticēs. Naktī tieši 00:00 es izgāju ārā jo māca ziņkārība. Es sēdēju ārā viena pati uz krēsla un skatījos apkārt, pēc neilga laiciņa izdzirdēju kādu nākam man tuvāk un tuvāk, bet nevienu nemanīju. Aiz lielā pārbīļa es skrēju uz savu istabu, ieslēdzos istabā, paslēpos zem segas un gaidīju kas notiks tālāk. Bet nekas vairs nenotika es aiz bailēm knapi aizmigu, no rīta kad pamodos to visu pastāstīju brālim, viņš man noticēja un stāstīja ka bērnībā viņam arī tādi notikumi ir bijuši. P.S Man liekas ka mana māja ir apsēsta!
Tev patiks šie raksti
