Liel-Rendas pilī senāk dzīvojis barons Brinķis. Kad viņš nomiris, tad pilī sācis spokoties. Pēc pusnakts viņš staigājis pa pili, visu apskatīdams. Bieži vien viņu varējuši sastapt uz trepēm: kautkas balts nozibējis gar acim un bijuši dzirdami soļi, bet kad skatās, nekā nevar saredzēt. Tai istabā, kur viņš miris, no pulksten divpadsmitiem līdz vienam esot dzirdama žēla vaidēšana, bet bargā balsī. Kad par šo laiku grib istabā ieiet, tad nevar durvis attaisīt, un kad pēc pulksten vieniem iet, tad sienas ir slapjas; pēc kāda brīža tās paliek atkal tādas pašas kā bijušas.
Gandrīz pārrēcos 
Īstenībā, manos laukos jau nav īsti no kā baidīties, bet naktī es nereāli baidos iziet ārā (problēma tā, ka tolete ārā, kājau laukos). Vnk. tur viss ir tumšs, gaisma nāk tikai no lukturīša un tālajām, vājajām ielas lampām. Viss izskatās ļoti tumšs un tālumā skan neapmierināto suņu gaudošana. Katra skaņa liekas dīvaina. Drošībai es parasti ņemu līdzi suni, bet viņa var izskriet kkur no krūmiem un es jau no tā nomīžos. Bieži arī pa dārzu vakaros skraida visādas kaķenes ar saviem bērniem, un dažreiz arī ezīši. Īstenībā, ja es nedomāju ka tur kkas ir, jo tas laikam spoku stāstu pārlasīšanās dēļ..
Tas notika Sātiņu pamatskolā, kura izbūvēta bijušajā kara hospitālī. Daudzi cilvēki šajā vietā ir saskārušies ar asinis stindzinošiem gadījumiem. Pirmais stāsts ir par diviem zēniem, kuri vēlu vakarā skrēja pa skolas gaiteni un tā galā pamanīja vīrieti baltā uzsvārcī. Tas intensīvī soļoja- uz vietas! Pats dīvainākais bija tas, ka vīrietim trīka kāju. Tagad šie zēni ir jau pieauguši un vēl nesen apsprieda redzēto. Tas nebija nosapņots. Spokainais ārsts pat skatījies viņiem acīs.
Vēl šajā pašā skolā ir telpa, kur dzīvo skolas sargs. Bet tur ir ļoti grūti uzturēties, jo kā aizver acis, tad tajā vietā, kur ir logs nāk iekšā krustnešu karavīri. Var jau likties smieklīgi, bet to nav stāstījis tikai viens cilvēks. Un šajā telpā neviens vairs labprātīgi neuzturās.
as notika pirms vairakiem gadiem kad man vel bija 11 gadi. es dzivoju piecstavu majaa kura tika uzcelta 1993. gadaa. lai nu ka vina tika celta uz purva kur blakus atradas kapi. Bet pats trakakais bija tas, kad es gaju pa trepem uz savu dzivokli es biju viena. kapnu telpaa neviena nebija. peksni kad biju 3. stava ( pati dzivoju 4.) dzirdeju smieklus. Smiekli skanEja kA cuksti. bet tie palika ar vien skalaki un skalaki. bet tur neviena nebija. ES parbijusies ieskreju majaas un skatijos pa durvju actinu. Bet tur neviena nebija. Spociigi!
Šie raksti ir ņemti no interneta vietnēm...
Tekstus atstāju kā ir;)
