local-stats-pixel fb-conv-api

Arlabunakti! #88

204 3

Sveiki,Spoki! Nu vēlos teikt paldies par pozitīvo balsošanu manos visos iepriekšējos rakstos. Tā nu sen neesmu licis rakstus ar "Arlabunakti" daļām. Tāpēc novēlu tev jauku lasīšanu! emotion

Gāja diena pēc dienas ,katru reizi mani māca šaubas vai tas nepatīkamais notikumus bija īstenība vai arī tikai sapnis. Īsi sakot ,tas kas notika nebija patīkami un nekādā gadījumā nevēlos ,lai tas notiktu ar citiem. Bija pienākusi viena no tām dienām ,kad tikos ar saviem draugiem ,katru reizi mūs nodarbināja kāda lieta ,dažreiz tā bija vecu mistisku bilžu aplūkošana ,citreiz tā bija šausmu filmu skatīšanās . Ilgāk es savu noslēpumu nespēju turēt pie sevis un sāku runāt ,kas tas ir par notikumu ,ko es turu noslēpumā. Pārtraucis draugu nejēdzīgo pļāpāšanu par mistiskām bildēm mežā, es sāku runāt. " Vienu dienu es nolēmu ar savu draudzeni iet skrituļot pamestajā stāvvietā ,kas atradās pie meža. Tajā dienā mēs sarunājām ,ka nevienam to neteiksim par to ,jo mēs savas attiecības turējām noslēpumā. Satikušies pilsētas centrā devāmies uz stāvvietu. Tikuši jau tur ,lenām vilkām savas kurpes nost un... un mums tajā brīdī pārņēma sajūta ,ka mūs kāds vēro. Uzvilkuši skrituļslidas mūsu domas pārgāja tikai par sportu ,nekad nedomājām ,ka tajā vietā būs vēl kāds. Visu dienu spīdēja saule ,pilnīgi nekas neliecināja ,ka sāks gāst lietus. Kā jau mēs būdami jaunieši domājām ,ka lietus tikai palielinās vēlmi skrituļot. Nedaudz pieliecis ,lai sasietu slidu ,sapratu ,ka pie meža stāv vīrietis melnā tērpā un ar lietussargu. Es lēnām draudzenei parādīju uz viņa ,bet tas vīrietis tur tikai stāvēja un vēroja mūs. Zinājām ,ka tas nav nekas labs ,jo kurš normāls cilvēks stāv lietus laikā un vēro mūs . Neizdarījuši uzkrītošas kustības ,mēs lēnām vilkām slidas nost un vilkām kurpes, bet viņš tikai tuvojās mums. Drausmīgākais bija tas ,ka viņa seja neizskatījās cilvēcīga un viņa plaukstas bija sakropļotas. Mūs tajā brīdī pārņēma baiļu sajūta un mēs neko nedomādami bēgām . Iezskrējušī mežā domājām ,ka esam aibēguši ,bet nē , vīrietis melnajā tērpā bija tieši aiz muguras. Viņa kroplīgā seja vēroja manu draudzeni ,tad ar vienu plaukstu satvēra viņas roku ,un ar otru roku vilka no kabatas ārā kaut kādu paštaisītu ieroci . Likās ,ka viņš uzbruks viņai ,bet tajā brīdī es atgrūdu kroplīgo veci . Skatīdamies uz mums viņš sāka griezt savas plaukstas un seju līdz brīdim ,kad nogalināja sevi." Aiz bailēm es to neesmu ziņojis policijai un nevienam neesmu stāstijis. No tā brīža tā ir lieta ,ko mēs ar draugiem nepieminam.

Paldies ,ka tērēji laiku šim stāstam un ceru ,ka tu nedomāji ,ka tas bija presonīgi par manīm.

P.s ,ja vēlies ,lai vispār turpinu šādus stāstus tad ieraksti to komentārā

204 3 8 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 8

0/2000

umm kaut kā nesapratuemotion

1 0 atbildēt
Protams turpini!!!
0 0 atbildēt

Turpini emotion 

0 0 atbildēt

Arlabunakti tev ari :3 

0 0 atbildēt

Turpini !

0 0 atbildēt
Suc
0 0 atbildēt

ta tik turpinat man loti patik tavi stastiemotion

0 0 atbildēt

turpini

0 0 atbildēt