Psihiatriskās iestādes ir baisas arī tad, kad tās ir apdzīvotas, bet kā tad, ja tās ir pamestas? Lūk, tad viņām piemīt īpaša atmosfēra. Šeit jums būs 5 iestādes, kuras ir daļēji vai pavisam pamestas un klāt arī pievienoju to stāstus. Lai jauka lasīšana! ;)
5 pamestas iestādes un to stāsti7
95
0
Fernald State School tika atvērta 1848.gadā, Valthamā, Masačūsetsā. Šī iestāde bija paredzēta kā Masačūsetsas skolas idiotiskiem bērniem (jeb garīgi slimiem). Skolas pirmais vadītājs bija Valters E.Fernalds. Skola sākotnēji bija paredzēta kā pajumte un mācību iestādē zēniem ar zemu intelektu (un jebkuram citam puisēnam, kura uzvedība bija nepiemērota parastajai skolai), skolas mērķis bija izaudzēt šos puišus tā, lai viņi varētu dzīvot produktīvu, neatkarīgu dzīvi, bet patiesībā tā vairāk atgādināja tādu kā cietumu bērniem.
Pret zēniem izturējās kā pret noziedzniekiem. Viņi tika sisti un seksuāli izmantoti. Savā grāmatā, Michael D'Antonio, aprakstīja notikumus šajā skolā, piemēram, "Red Cherry" diena, kurā viens no zēniem tika izvēlēts pēc nejaušības principa un viņam bikses tika norautas zemē, tad viņam sita tik ilgi pa pēcpusi, līdz viņa pakaļa bija sarkana kā ķirsis. Mazie puikas saņēma neatbilstošu izglītību, jo skolas direktors darbā pieņēma lielākoties nekvalificētus skolotājus, tā sakot, parastus cilvēkus, kuri bija darba meklējumos. Zēniem bija pa 36 jādala vienu istabu.
Taču beigu beigās, visbriesmīgākais, kas šiem skolniekiem bija jāpiedzīvo, bija Quaker Oats radiācijas eksperiments. 1950.gadā MIT pētnieki pētīja veidu, kā ķermenis absorbē kalciju un dzelzi. Puišiem tika dotas apstarotas auzu pārslas, no kurām tie barojās vairākas nedēļas. Zēniem, kuri piedalījās pētījumā tika teikts, ka viņi piedalās īpašā "zinātnes pulciņā" un viņi arī neiebilda, jo tajā laikā ne zēni, nedz arī viņu vecāki apzinājās kā radioaktivitāte spēj bojāt ķermeni.
Kaut arī nebija pierādījumu, ka šīs starojumu devas zēniem kaitēja, 1998. gadā, MIT un Quacker Oats uzņēmums piekrita maksāt $1.85 miljonus kā kompensāciju "zinātnes kluba" biedriem.
Patlaban Fernalda skola ir daļēji atvērta, bet pašlaik tā kalpo kā uzturēšanās vieta garīgi slimiem pieaugušajiem. 2012.gada decembrī šajā iestādē atradās 13 iedzīvotāji. Daudzas no ēkas daļām vairs netiek izmantotas.
Whittingham Hospital
Vitinghamas slimnīca, Londonā, reiz bija lielākā šī veida iestāde Lielbritānijā, un tā bija pirmā slimnīca, kura izmantoja elektroencefalogrammas. Taču šīs iestādes reputācija tika izbojāta 1965. gadā, kad slimnīca saņēma dažāda veida sūdzības pret darbiniekiem.
Vēlāk, šīs sūdzības sāka izplatīt avīzes, tās izplatīja baumas, ka pacientiem tika dots ēst tikai maize ar marmelādi un ūdens, ka pacientus trieca ārā pastaigās, kaut arī laukā plosās vētra, ka dažus nelaida iekšā tualetēs, ka gulēt sūtīja viņus tikai ar vestēm mugurā. Viena paciente apgalvoja, ka darbinieki dažreiz pielietoja "slapjo dvieļu" metodi, aptinot slapju dvieli ap pacienta kaklu un turot tik ilgi līdz pacientam zūd samaņa. Citi apgalvoja, ka viņi tika bakstīti un sisti un pēc tam iespundēti noliktavā. Viens apgalvoja, ka divas māsiņas uzlēja alkoholu uz vienu pacientu čības un arī uz halātu un tad to aizdedzināja.
Protams, darbinieki visus pārmetumus noliedza, bet vēlāk, kad mediji pievērsa vēl vairāk uzmanību šajai slimnīcai, galvenā medmāsa, un pārvaldniece aizgāja pensijā, acīmredzot sakarā ar šiem skandāliem. Notika arī oficiāla izmeklēšana pret medmāsu, kurai pārmeta vecāka pacienta slepkavību, toties pierādījumu trūka un viņa netika aizturēta. Slimnīca tika slēgta 1995.gadā, un lielākā daļa ēkas joprojām pastāv.
Trenton State Hospital
Ņūdžersijas valsts garīgi slimo cilvēku patvērumu, kuru vienkāršāk sauc par Trentonas valsts psihiatrisko klīniku, savu reputāciju ieguva dēļ iestādes direktora darbībām. Dr. Henrijs Kotons kļuva par pirmo, šīs iestādes, direktoru.Kotons izstrādāja dīvainu teoriju par garīgām slimībām, kas pārvērta viņa iestādi par šausmu māju. Pēc tam, kad 1913.gadā apstiprināja, ka spiroheti, kas izraisa sifilisu, var arī izraisīt psihiskas slimības simptomus.
Kotonam uzreiz radās aizdomas, ka, iespējams, visas garīgās slimības tiek izraisītas dēļ kādas miesīgās infekcijas un, lai šīs infekcijas novērstu, viņš izdomāja ārstēšanas metodi. Tātad, 1917.gadā, viņš iesāka raut viņa pacientu zobus ārā, pat gadījumos, kuros rentgeni rādīja, ka nekādu infekcijas pazīmju nepastāvēja.
Viņš drīz vien ķērās arī pie citām ķermeņa daļām: žultspūslis, kuņģis, olnīcas, sēklinieki, resnās zarnas, dzemde, viņš veica visādas nevajadzīgas operācijas. Kotons apgalvoja, ka izārstēšanas likme sasniedz 85 %, bet īstenībā viņa operācijām bija neiedomājami augsta miršanas iespējamība. Un viņš ne vienmēr saņēma savu pacientu vai to ģimenes locekļu piekrišanu, lai varētu veikt operācijas — un, patiesībā, viņš bieži vien ķērās pie skalpeles, kaut arī viņa upuri pretojās ar visu spēku.
Kas ir varbūt vairāk nepiedienīgi, nekā Kotona nejēdzīgās operācijas, ir fakts, ka viņš tos neturēja pie sevis. Viņš publicēja dokumentus un sniedza prezentācijas par savu darbu. Un vēl pie tam, neviens no apkārtējiem ārstiem neiebilda, vai tad tiešām neviens no šīs iestādes ārstiem nebija pamanījis, ka Kotons ir galīgi sajucis prātā? Laikam jau gan nē.
Kotons Trentonā strādāja līdz 1930.gadam, trīs gadus vēlāk viņš nomira. Toties zobu vilkšanas prakse vēl palika spēkā līdz 1960.gadam. Trenton psihiatriskajā slimnīcā joprojām darbojas, bet daļas no ēkas ir pamestas un netiek demolētas.
Kotons Trentonā strādāja līdz 1930.gadam, trīs gadus vēlāk viņš nomira. Toties zobu vilkšanas prakse vēl palika spēkā līdz 1960.gadam. Trenton psihiatriskajā slimnīcā joprojām darbojas, bet daļas no ēkas ir pamestas un netiek demolētas.
Tev patiks šie raksti
