par to,kas ir, par to, kā nav0

nemīli saldu? - meklē kur citur!

tintes tests uz tās pašas tīrās lapas
ar to arī viss šis stāsts sākas
mierīgas mūzikas vibrācijas ķermeni svārsta
un Reinis, tās iespaidā, atkal vārdus bārsta:
Par to, kas ir, par to, kā nav,
par to, cik lieliski plauksta plaukstu kļauj,
par to, cik saskaņoti rokas ķermeni skauj,
par to, ka jāļauj vaļa fantāzijai.. ļauj!

maigi samtainas saksofona skaņas,
viegliem piesitieniem, seksīgi skan.
ķermeni uzmanīgi pārņem kairinošas tirpas,
karstums no miesas aukstajā gaisā tvan.
no nekurienes miglām divi cilvēki ceļas,
kas, līganu kustību vadīti, viens otru tver.
dūmiem mainoties, miglaini manāmas sejas,
acis plakstiņos slēpj, bet sirdis vaļā ver.
lūpas pavērtas viegli, acis abiem ciet,
sviedru lāses pār puskailajiem ķermeņiem rit.
pāra kājas sinhroni vienā virzienā iet,
ķermeņi seko un it kā gaisā kāpdami slīd.
baltie mākoņi zilajās debesīs ganās,
saule ik dienas tur, kur ausa, tur arī aust.
smiltīs cilvēki spožajai dejai ļaujās,
un no saksofona aiz vien jaunas skaņas plaukst.

tuksneša vīdū roze- tumši sārta zied,
ar ērkšķiem platiem un kauslapām ciet
apkārt smiltis un smiltis un atkal tas pats vien
dzīvo, jo cer, ka ūdens būs citu dien.
tajviet saksofonists spēlējis emocionālas skaņas,
kas rozei licis izaugt uz otru zemeslodes pusi.
un vēl tagad par šo rozi apkārt klejo ziņas:
Ja augot mīli rozi, par saksofonistu kļūsi.

--atkāpei:
-iespaidu, ideju, nokrāsu daudz
-tuvojos tai, kura tobrīd mani sauc
-sanāk kā sanāk, bet vēl viens darbs nu top
-lādi izrok tas, kurš viscītīgāk rok