Bija nakts. Viņa gulēja gultā un skatījās griestos vai drīzāk vienkārši tumsā, jo neko citu nebija iespējams saskatīt. Blakus bija dzirdami klusi un lēni elpas vilcieni, bija jūtams arī ķermeņa izdalītais siltums, un, ja ļoti sakoncentrējās, varēja saklausīt arī viņa sirdspukstus, kas sita mierīgi un paklausīgi..Tikai viņa jutās pavisam vientuļa, tā, itkā viņai blakus nebūtu neviena. Viņai bija auksti, jo viņa ķermeņa siltums nesildīja. Viņas sirds jutās tukša, jo tā nepukstēja vienā ritmā ar viņa. Viņas dvēsele raudāja sāļas jo sāļas asaras, tā bija pārpildīta ar skumjām, kas lauzās uz āru. Bet viņai nebija neviena, kam tās uzticēt, tāpēc tās atstāja iekšā. "Lai jau paliek", viņa domāja, ik pa brīdim, nevienam neredzot, notrauca no vaiga pa kādai asarai un veltot visiem izmocītu smaidu...Bet šonakt viņa neraudāja. Viņa gulēja viņam blakus, aizsmēķējusi cigareti un vēroja, kā tās ogle dezina aizsmēķi aizvien ātrāk pēc katra ievilktā dūma. Ik pa brīdim viņa noliecās pie gultas malas, lai nobirdinātu pelnus pelnutraukā. Un atkal ievilkusi dziļu dūmu, viņa to izpūta, veidojot ap sevi lielu, pelēku mākoni..Viņa sapņoja atvērtām acīm. Sapņoja par savu nākotni, viņa to zīmēja savā iztēlē - laimīgu nākotni..un no visas sirds ticēja, ka kādu dienu tas viss piepildīsies, kādu dienu arī viņa būs laimīga.
Nākamajā rītā viņa atvēra acis un ieraudzīja baltus griestus un baltas sienas, un pīkstošu aparātu sev blakus. Viņa nebija mājās, nē, viņa bija slimnīcā.."Kas notika, kāpēc esmu šeit?" viņa jautāja māsiņai, kas tikko bija ienākusi pa durvīm.."Diemžēl, vakar Jūsu mājā izcēlās ugunsgrēks, kad atbraucām, Jūs jau bijāt bezsamaņā un..."
"Kur viņš ir? Vai ar viņu viss kārtībā?"
"Man ļoti žēl, bet, kad atbraucām, bija jau par vēlu..."....Un viņa vairs nedzirdēja māsiņas sacīto, tikai skatījās baltajā sienā tieši pretī, nesaprotot, kas viņai tagad būtu jājūt..būtu taču kaut kas.. bet viņa nejuta neko.. "Sveika", atskanēja kāda balss. Viņa pagrieza galvu pa labi un ieraudzīja guļam kādu vīrieti..viņš izskatījās kaut kur redzēts..''Sveiks'' viņa atbildēja un sajuzdama siltumu pakrūtē, pasmaidīja. Pa īstam pasmaidīja.
