Zvanīja modinātājs. Dace negribīgi pastiepa kreiso roku ārā no segas un mēģināja ar taustes palīdzību atrast savu HTC telefonu, kurā zvanīja modinātājs. Nesanāca!
Viņa atvēra pa pusei vienu aci un mēģināja ieraudzīt telefona apgaismojumu. Acis apžilba, bet tomēr modinātājs tika izslēgts. Klusums! Beidzot klusums!
Daces galva noslīdēja atpakaļ uz spilvena un viņa atkal saldi gulēja.
Pēc 5 minūtēm modinātājs zvanīja atkal. Viss atkārtojās no jauna.
Uz trešo modinātāja zvanu Dace saņēmās. Uz trešo viņa vienmēr spēja saņemties.
Arī Daces kaķis Redžī zināja, ka viņa ceļas uz trešo modinātāja zvanu, un tiklīdz tas sāka zvanīt, lai kur arī tas tai mirklī atrastos, bija kā bulta iekšā viņas gultā, un skaļi murrādams, pieprasīja savu ikrīta glāstu devu.
Knapi atvērdama acis, Dace kādas piecas minūtes glāstīja Redžī, un tad, saņēmusi visu savu gribasspēku trausās ārā no gultas. Pa tumsu atradusi, kur mētājas viņas čības, Dace ieslēdza mazo naktslampiņu. Lielo gaismu nē. Daces acis bija pārāk jutīgas, lai no tumsas uzreiz nokļūtu dienas gaismā.
Vēl staipīdamās un žāvādamās viņa devās uz tualeti. Koridorī nospieda dienas gaismas slēdzi, bet tas tā arī palika tumsas ieskauts.
“Sasodīts!” Dace nodomāja, “vakardien tak pazuda pusdzīvoklī eletrība.”
Tā kā viņa spēja domāt tikai par divām lietām - par miegu un iešanu uz tualeti, tad ļoti ātri tika pieņemts lēmums turpināt ceļu tumsā.
Tumsā atradusi, kur apsēsties, viņa pārlaimīgi atbrīvojās no vienas lietas, par ko nepārtraukti domāja kopš pamošanās.
Un tad pēkšņi viņa sajuta kaut ko viegli vieglītiņām pieskaramies pie savas kreisās kājas.
“Žurka!” tā bija pirmā doma, kas iešāvās Dacei prātā. “Šajā sasodītāja īres dzīvoklī ir ne tikai prusaki, bet arī lielas, spalvainas, pretīgas žurkas!”
Panikā neizdarījusi savu svētlaimes darbiņu līdz galam un atstājusi pusuzvikltas pidžamas bikses, Dace metās ārā no tualetes.
Tikusi līdz istabai, viņa griezās riņķī, lai sāktu cīņu ar iemaldījušos žurku un atkarotu tās iegūto teritoriju. Tualetes durvīs parādījās divas acis, kas spīdēja tumsā.
“Nāc nu šurp!” domās teica Dace. Viņa bija saņēmusi drosmi un gatava cīņai kaut vai kailām rokām.
No tualetes izslīdēja tumši pelēks tēls ar skaļu mjau! pieprasot vēl piecu minūšu glāstus.
