Zombiju apokalipse 2k14 [2]0

Daudzi par svētu uzskates materiālu pasaules galam uzskatīja neko citu kā vien cilvēces vēsturē savdabīgāko un pašu ģeniālāko vai viedāko pareģojumu , ko sastādīja pravietis Roberts Kirkmans un citi teju vai svēto kārtā iecelti viedajie. Pareģojums „Staigājošie miroņi” , kas iznāca pareģojumam neraksturīgā komiksa formā, populārā veidolā un cilvēkiem saprotamā veidā, jo no fanātisku evaņģēlistu murgiem ļaudis bēga kā velns no krusta.

„Staigājošie miroņi” jeb „The Walking Dead” (turpmāk tekstā TWD ) izrādījās precīzākais pareģojums , kas radīts cilvēces pastāvēšanas vēsturē, kaut arī tajā neparādījās konkrēti datumi.

Šur tur sabiedrībā klīda nepārbaudītas versijas , ka nesenā pagātnē ir noticis ceļojums laikā. Uz , iespējams, netālu nākotni. Ceļojums ir noticis veiksmīgi abos virzienos un nākotnē piedzīvotais ar gudru ziņu uztaisīts komiksa un seriāla formātā. Runā, ka TWD ir balstīts uz absolūti patiesiem notikumiem, kas vēl nav notikuši. Jebkādi artefakti, kam vajadzēja liecināt par laika ceļojumu, draudzei bija sava veida svētais grāls- neatrodams, taču meklētājus piesaistīja. Ar teju vai fantastiskiem faktiem apauga arī versija par to, ka kaut kur ir laika mašīna, kuru valdība ir konfiscējusi un tur pilnīgā slepenībā pašos dziļākajos pagrabos.

Kvēlākie TWD fani reizi pa reizei sanāca kopā, grupveidā skatījās pravietojumu seriāla formā un filozofēja par to, kā būtu, ja būtu. Nav zināms, kas palaida baumas par to, ka ir bijis ceļojums uz nākotni, taču tas aizsāka slepenu un teju vai reliģisku kustību , kas tika pat reģistrēta kā „Anonīmo zombiju gaidītāju organizācija ar reliģiskām iezīmēm”. Par pašu svētāko pravieti tika pasludināts Riks Graimss , kurš tika atveidots svētbildēs, kas ļoti līdzinājās pareizticīgo ikonām. Tikai ikonās nemēdz būt uz tanka pakāpies jēzus, kas tur rokā nocirstu galvu, bet gar tanku snaikstās neskaitāmi miroņi, uz kuriem ir vērsts pravieša skats.

Reliģiskās organizācijas statuss ļāva ik svētdienu vakarā izmantot baznīcas telpas. Tā bija ne pārāk sena baznīca, celta pirms četrdesmit gadiem un atveidota daļēji gotikas stilā, kas apvienots ar modernisma elementiem. Svētā Pestītāja baznīca, kā to dēvēja to pārvaldošā oficiālā katoļu baznīca. Vai arī „Graimsa katedrāle” , kā to sauca TWD draudze, kurā darbojās arī pats baznīcas saimnieks Tēvs Klaudijs, kurš bija slavens ar to, ka pat pilnīgi piedzēries spēja nolasīt sprediķi tā, ka dievticīgi ļautiņi neko nepamanīja pat tad, ja Tēvs Klaudijs bija kancelē jāuznes un pēc sprediķa jāved uz dziednīcu, kur varēja remdēt paģiras.

„Anonīmo zombiju gaidītāju organizāciju ar reliģiskām iezīmēm” Kristofs iepazina nejauši, kā arī pateicoties seno Maiju pareģojumam par pasaules galu 2012. gada decembrī, kurš tika atcelts tehnisku iemeslu dēļ.

Kāds lāga vīrs reiz strādāja bankā, slēdza nejēdzīgi dārgus darījumus un pelnīja lielo kāpostu gandrīz neko nedarot. Viņš bija no tā cilvēku tipa, kas pārvaldot svešas finanses atļāvās dzīvot pāri saviem līdzekļiem , braukāt jaunākajā Lexus limuzīnā ar personīgo šoferi, un apdzīvot ekskluzīvu dzīvokli Centra Jaunās Pasāžas projekta daudzdzīvokļu mājā ar divsimt kvadrātmetru plašiem dzīvokļiem.

Taču viņš bija dumjš. Ļoti dumjš un īsteni ticīgais kristietis. Laikam baznīcā bija guvis apskaidrību par Maiju pareģojumu un sāka gatavoties galam. Iepirka pārtikas rezerves, Lexus nomainīja pret Jeep. Uz jumta mājai uzstādīja autonomu vēja turbīnu un lietus ūdeņu rezervuāru. Bet tādi sīkumi kā bruņu žalūzijas no tērauda un ložmetējs virtuves logā nemaz nav pieminēšanas vērti.

2012. gada 21. decembrī pasaule turpināja griezties tajā pašā virzienā un pasaules gals tika atcelts tehnisku iemeslu dēļ.

Nabaga ierēdnis sagāja sviestā. Pameta darbu, pārdeva mašīnu un dzīvokļa atslēgas kopā ar bēdu stāstu un dāvinājuma rakstu atstāja uz benzīntanka letes. Ierēdnis vairs nebija nekāds ierēdnis. Ar mācītāja tēva Klaudija svētību, kurš nu braukāja ar Lexus , viņš devās uz klosteri Francijā un kļuva par mūku , kurš vairs nekad nenāks no klostera telpām ārā. Viņš bija dzīvē ļoti tik ļoti vīlies, ka to uzskatīja par vienīgo izeju.

Toties Kristofam vairs nebija jādzīvo komunālajā dzīvoklītī ar smirdīgu pensionāru pārīti, septiņiem kaķiem un 543 tarakāniem , kas bija iekļauti inventāra sarakstā.

Bankas ierēdnis nopietni bija ņēmis vērā pasaules gala draudus un sagādājis nepieciešamos produktus, dzeramo ūdeni un autonomu elektrības apgādi lai varētu izdzīvot pat kodolziemā. Dzīvoklis bija pilnībā nodrošināts visiem iespējamajiem apokalipses paveidiem vai dabas katastrofām.

Kad Kristofs pirmo reizi iegāja savā jaunajā dzīvoklī, viņam tieši pretī, uz viesistabas sienas atradās pravieša Graimsa svētbilde, visi TWD komiksi lielā kaudzē un goda vietā nolikta pamācība , kā pārdzīvot zombiju apokalipsi, kura toreiz nepienāca un ierēdnim vajadzēja atgriezties darbā.

Tā nu Kristofs iepazina TWD draudzi, kas sastāvēja no visdažādākās publikas. Panki, metālisti, hipsteri un zāles pīpētāji sastādīja lielāko daļu no aktīvās draudzes. Pārsvarā tur darbojās jauni baltie vīrieši un sievietes. Deviņdesmit procenti bija jaunāki par 30 gadiem, atlikušie desmit bija grupa līdz 70 gadiem, bet tādu bija gauži maz. Pārējie bija pasīvie biedri, kas ne par ko neuztraucās un tikai retu reizi atnāca uz draudzes sanāksmi, iedzēra alu un uzpīpēja kopā ar mācītāju. Nav zināms konkrēts draudzes locekļu skaits, taču ir zināmi piecdesmit aktīvie, starp kuriem ir arī Kristofs Engstroms. Pasīvo biedru skaits varēja būt mērāms tūkstošos.

Sarkanais kods. Sarkanais kods… Maucība! Vispirms vajadzēja būt zaļajam kodam , kas liecinātu par pirmajām pazīmēm, bet te uzreiz sarkanais, kuru ārkārtas saziņas tīklā palaist varēja tikai tēvs Klaudijs ar vismaz trīs draudzes locekļu apstiprinājumu. Velna milti! Kristofs lādējās un sirdīgi iespēra kādam īpaši grēcīgam plauktam, kas pagadījās ceļā.

TV ziņas rādīja ārkārtas stāvokli valstī un vispār visā pasaulē. Infekcija, pandēmija un nezināms vardarbības vilnis, kas pārņem inficētos, kuriem nekādā gadījumā nedrīkstot tuvoties. Viņi paši tuvojās un apgrauza visus, kas nesaprata, ka apakšējās ekstremitātes ir domātas skriešanai. Katrs pieaicinātais eksperts klāstīja citu teoriju par notiekošo. Cik cilvēku, tik viedokļu. Pārslēdzot kanālu bija redzami marodieri, kas dedzināja nupat aplaupītu alkohola veikalu. Tie kā prusaki jebkuras katastrofas laikā uzradās un metās laupīt tikko, kā radās iespēja. Nožēlojamie kropļi. Sociālie tīkli bija teju vai eksplodējuši un bieži uzkārās, kad Kristofs viedtālrunī mēģināja piekļūt ziņām. Ar grūtībām izdevās atrast ziņas, kas būtu vecākas par vienu dienu. Toties bija sūdzības soctīklos , ka notikusi interneta cenzēšana un pirmie ieraksti par nāvējošo vīrusu tikuši dzēsti un lietotāji bloķēti pirms tie paspēja izplatīt informāciju.

Tomēr vajadzēja pārliecināties vēl lieku reizi. Kā vēsta tautas paruna, dubults bieži vien neplīstot. Un Kristofs sastādīja tēva Klaudija numuru.