Es pirms diviem mēnešiem biju parasta lauku meitene, kura dzīvoja Latvijā atpūtās ar jauniešiem un izbaudija jaunību. Man kā trakai meiteneii gribas visu pamēģināt un tapec es atbraucu uz angliju pie māsīcas. Te ir loti daudz latviešu. Tapec jau pirmajā nedēļas nogalē gājām āra izklaidēties. Bij jautri atpūsties līdz brīdim, kad satiku savu veco draugu Raiti, kurš mani un māsīcu(Lailu) iepazīstināja ar ļoti daudziem cilvēkiem no blakus pilsētas. Un protams tikaii puiši tie bij. Mums jau labāk jo mēs tieši ar Lailu meklējām sev puišus. :D Un tas bij tas brīdis kad es sastapu to cilvekuu(Kārli) ko man vaidzēja, viss maz tajā brīdī tā domāju. Paballējām kopā vienu divas reizes, bet man viņš tā īstii nemaz no sākuma nepatika. Jo viņš bij arr manu māsīcu kopā. Tas viss nemainījās līdz reizej kad visi kopā atpūtāmies, un Raitis man pienāca pateica ka Kārlim es simpatizēju es, pirmajā brīdī nezināju ko domāt. Viņš tak ar Lailu kaut ko cenšas veidot. Nu labi lai paliek neņēmu to galvā, domāju varbūt Raitis bij daudz iedzēriss un man sastāstija pasakas. Nākošaja reizē visi tusējām pie Raita. Es domāju kad Kārļa nebūs, bett nē viņš vēlak atnāca. Visa vakara laikā Kārlis ne man ne Lailai neizrādīja nekādas simpātijas, līdz brīdim kad mēs ar Lailu aizmigām. Es biju tāda kā nomodā un dzirdēju par ko puiši runā. Izdzirdējusi savu vārdu es rūpīgāk ieklausijos kad Kārlis tiešām stāsta kad viņam es patīkot. Es sadzirdēju vēl kaut ko kad viņi runā pa mani, un domāju kad viņ mani apsmej. No dusmām uzlecu augšā nolamājos un aizgāju uz citu istabu gulēt.. Pēc brīža jutu kad kāds ienāca istabā un mani apskauj. Uzreiz sapratu kad tas ir Kārlis. Es ļāvu viņam mani apskaut jo tajā brīdi sapratuu kad man viņš tiešām patīk. Viņš pagrieza manu galvu pret sevi un man prasija :" Es tev varu uzdot vienu jautājumu?" Es viņam atbildēju : " jā droši." Tad pēkšņi jau jutu kad vina lūpas ir pie manam tik maigas un saldas. Es atbildēju skūpstam. Tad es viņam teicuu kad tas nav godīgi jo tas nebij jautājums. Viņš man atbildēja : "bij gan es tiko uzzināju visas atbildes ko man vaidzēja, tu man atbildēji un man ar to pietika.:)" Tā mēs vēl kādu laiku pamilējāmies un aizgājām gulēt. Pieceļoties no rīta viss mainijās, viņš vairs nebij tik mīļš un labs kāds vakara bij. Cilvēkos atklātībā viņš sevi noslēdz un uz mani patt neskatās. Bet toties uz Lailu gad smaida kā jauns puišelis kas tiko ledeni dabujis. Labii domājju ja jau ta tad ta. Vairs nepieļaušu tādu kļūdu un nelaidīšu sev viņu klāt. Bij tā jocīgi es biju greisirdīga uz Lailu kad viņa kaut kur palika divatā ar Kārli vai viņi kaut ko runaj un smējas.:( Bet es ar laiku pieraduu bij jau tā sajuta nedaudz pārgājusi. Protams mums bij jābrauc mājās beidzot un Laila Kārli pasauca līdzi pie mums. Aizbraucām mājā sēdējām vēl iedzērām tad mums vēl pievienojās Aivars. Un tad es gāju gulēt ar cerību kad Kārlis nāks pie manis gulētt, bet nē viņš aizgāja kopā gulēt ar Lailu. Man iekšā visuu tā grauzaa kad gribēju aiziett un viņiem abiem sadot pa purnu. Visu nakti nevarēju gulēt mocijos tiešām. Es patii nesapratuu kur man puisis tā var iepatikties tik ātrā laikā. Pagāja diena pienāca vakars un Kārlis pielīda pie manis un teica kad grib ar mani parunāt. Es teicu lai jau runā ja ir ko teikt. Viņš atzinās man kad viņam es patīkot jau no pirmas reizes kad viņš mani satika tikai nekad nebiij uzdrošinājies teikt. Protams man jau tikai tādus vārdus dzirdēt un pilnas ausis man jau aizbāstas. Mēs runājām gandrīz visu nakti. Viņš par mani istāstija tik daudz lietas ko nekad neviens manī nebūtu ievērojis. Es biju starā domāju viss vairs nelaidīšu viņu vaļā. Līdz rītam viss bij kārtībā kad Laila piecēlās lai ietu uz darbu. Kārlis uzreiz atkal izmainījās. Es gribēju bļaut uz viņu un jautāt kas tev ir ko tuu īsti gribi no manis sarunu biedru vienas nakts sakaram vai ko vairāk. Es nevarēju noturēties un vakarā kad viņš atkal līda pie manis es viņam pateicuu lai lasās pie Lailas kad es to vairs nevaruu ciest. Viņš sadusmojās pasauca Lailu un lika viņai pateikt kad starp viņiem nekā nav. Un es tajā brīdī īstenībā biju šokā, jo es neticēju kad citu priekšā viņš to varētu izdarīt. Viss bij labi kad es tiešām nesaprotu kas ar viņu atkal notika. Viņš negulēja pie manis ar mani īpaši nerunāja neko. Es juku prātā un sapratuu kad ta ir viena īsta maucība. Kad viņš aizbrauca majā viņš man draugos rakstīja atvainošanās vēstuli kad tā negribējis. Es saņēmu sevi rokās un vienkarši vienaldzīgi atbildēju jo sapratu kad man tāds mēsls nav vaidzīgs. Gan jau man ta sapīte izdzisīs un atradīšu kādu labāku. Nu ko vēlu jums veiksmi lai tā negadās. :)
Tev patiks šie raksti
