local-stats-pixel fb-conv-api

Viss reiz mainās #29

50 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viss-reiz-mainas-1/716540

-Ren.-Šarlote mani modināja.

-Kas?-Es pikti norūcu.

-Tev zvana.-Viņa teica un pasniedza man telefonu.

-Ja?-Es nomiegojusies jautāju.

-Šeit jums zvana Izabella Svona.-Es strauji piecēlos sēdus. Izdzirdot savas ārstes vārdu miegs pazuda, tas vienkārši izgaisa kā nekad nebūtu bijis.Ja viņa pati personīgi zvana, tad tas ir kas nopietns.

-Es klausos.-Es teicu un gaidīju ko viņa man pastāstīs.'

-Jums vajadzētu ierasties pie manis. Šī nav telefona saruna.-Viņa noteica.

-Kad es varētu aiziet pie jums?-Es jautāju.

-Šodien jūs varētu?-

-Protams. Ap vieniem derēs?-Viņa man jautāja.

-Labi.-Es noteicu.

-Līdz vēlākam.-Viņa nesagaidot atbildi nolika.

Es paskatījos pulkstenī un tas rādīja, ka pulkstenis ir deviņi no rīta.

-Sasodīts.-Es iebļāvos un izlecu no gultas.

-Es nokavēju savu darbu. Kurā es strādāju tikai divas nedēļas. -Es skaļi noteicu un piegāju pie skapja.No skapja izvilku baltu blūzīti,melnus svārkus ar paaugstināto jostas vietu un klāt pievilku melnas augstpapēžu kurpes. Matus es izķemmēju un atstāju izlaistus. Somā ieliku kosmētikas maku, telefonu,atslēgas un maku.

-Atā. Šarlot. -Es iesaucos un izgāju ārā no dzīvokļa.

Pēc pusstundas es ar nokavēšanos ieskrēju iekšā savā kabinetā.

-Džeims jau ir darbā?- Es jautāju savai kolēģei.Džeims ir mans priekšnieks.

-Tev noveicās, viņš šodien bus tikai pus vienpatsmitos.Tu izskaties neizgulējusies,kas ir dīvaini, jo tu nokavēji darbu. -Lote iesmējās un pievērsās dokumentiem.

-Smejies vien. Ne jau tevi moca sliktas atmiņas. Es drīzāk teiktu murgi. -Es apsēdos pie sava galda un saku izskatīt visus dokumentus, kas atradās uz mana galda.

-Ejam pusdienās?-Lote jautāja.

-Piedod,nevaru. Neatliekamas darīšanas.-Es ātri nomurmināju un ātrā solī devos uz slimnīcu.

Pēc piecpatsmit minūtēm es jau biju slimnīcā ar mazu nokavēšanos.

-Labdien.-Es sveicināju sekretāri.

-Labdien.Pēc pieraksta?-Viņa jautāja un paņēma rokās lielu kladi.

-Jā. -Es atbildēju.

-Viņa jau jūs gaida.- Sekretāre noteica.

Es iegāju kabinetā un pie galda sēdēja Izabella. Viņa ar roku parādīja,lai es apsēžos. Es apsēdos un gaidīju kad viņa kaut ko teiks.

-Sveika.-Viņa iesāka.

-Sveiki.-Es tikpat pieklājīgi atbildēju.

-Renāt,tu esi stāvoklī.-Es sastingu. Ko es darīšu? Es zināju,ka es varbūt esmu stāvoklī, bet kad to apstiprina, tas viss liekas tik nereāli.

-Kurā nedēļā?-Es knapi pateicu šos divus vārdus.

-Tulīt uzzināsim.-Viņa noteica un rādīja, lai es apguļos uz izmeklēšanas galda. -Noģērbies arī.-Viņa noteica un pazuda aiz durvīm.Es izdarīju visu, ko viņa man lika un gaidīju kad ārste atnāks atpakaļ.

Pēc apmēram piecām minūtēm viņa atnāca atpakaļ.

-Tagad būs vēsas sajūtas, bet uz īsu mirkli.-Viņa komenteja visu ko dara.-Jā, es redzu mazuli.- Izabella iesaucās. -Mazulis ir apmēram divus centimerus garš, ts nozīmē, ka jūms ir sestā nedēļa.-

-Sestā nedēļā?-Es klusi nomurmināju.

Viņa beidza izmeklēšanu un pasniedza man fotogrāfiju ar mazuli.

-Un šeit ir uzrakstīti visi vitamīni,kas jums ir jalieto.- Viņa man pasniedza papīru un es paņēmusi somu devos ārā pa durvīm. Es ātrā solī izgāju no slimnīcas un devos uz parka pusi. Es parkā biju atradusi vietu,kur cilvēkus bieži nevar sastapt. Es apsēdos un soliņa un izplūdu asarās.

-Ko es darīšu? Kā es dzīvošu?-Šie jautājumi skanēja manā galvā.

-Nu kā mēs dzīvosim?-Es pieskāros pie vedera un jautāju.

Izraudājusi visas asaras, es paņēmu telefonu un uzzvanīju Lotei.

-Sveika, Lote.-Es iesāku.

-Sveika.-Viņa atņēma sveicienu.

-Vari pateikt Džeimsam,ka es atpakaļ darbā nebūšu? -Es jautāju.

-Labi, bet kāpēc?-Viņa jautāja.

-Pasaki, ka es slikti jūtos. Paldies.-Es atvienoju sarunu, lai nesekotu papildus jautājumu.

Telefonu es jau grasījos likt kabatā, bet man zvanīja ome. Es nospiedu un uzzvanīju atpakaļ. Es negribu,lai ome tērē naudu maksājot rēķinus.

-Sveika, Omīt.-Es priecīgi iesaucos.

-Sveika, Mazmeitiņ. -Mana omīte bija tikpat priecīga cik es.

-Kā jums iet?-Es jautāju ar smaidu uz lūpām.

-Mums labi. Labāk pastāsti kā tev iet?-Viņa noteica.

-Man kā pa kalniem. -Es iesāku.

-Kas noticis?-Viņa noraizējusies jautāja.

-Es esmu stāvoklī.-Es pateicu un sāku raudāt.

-Tev tas ir japasaka Kristapam.-Ome saprata kāpēc es aizbraucu prom no Latvijas. Bet tagad viņa mani nesaprot.

-Ome, es viņam neko neteikšu un,ja tu pateiksi vari man vairāk nezvanīt.-Es noteicu un nospiedu nolikšanas pogu.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viss-reiz-mainas-3/716907

*****

Sūtat vēstules ar minējumiem,kas notiks tālāk. : )

Lai jums jauka diena.

50 0 9 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 9

0/2000
Rlly? Krēslu atlasījusies.
0 0 atbildēt
Viņa pateiks Kristapam. Vai arī Kristaps dabūs viņas numuru un ar dažu draugu palīdzību izsekos uz Londonu ;)
0 0 atbildēt
Izabella svona
0 0 atbildēt

Es zinu, ka ome pateiks Kristapam un iedos viņas nummuru :)))))))) Un tad Kristaps kkā nonāks pie viņas :))) vismaz es tā domāju :))))))

0 0 atbildēt