Ir pienācis rīts, kārtējais rīts stacijas telpās, no kurām man jāpaspēj aizmukt pirms nav atnācis agrais vilciens. Un tā es atkal varu dodiet savos meklējumos. Nepaiet pat minūte, kad iziedama no stacijas, ieraugu, kad manam velosipēdam ir pārdurta riepa, velns, pie sevis nosaku, nu kādēļ cilvēkiem vajag bojāt manu dzīvi, tak nepietiek jau, ka šie sev to izbojā. ‘’Nu laikam būs no tevis jāatvadās draudziņ’’, noliekusies pie tumši zilā rumaka nosaku. Man naudas nepietiek pat ēdienam, kur no vēl riepai. Tādēļ tālāko ceļu nāksies turpināt kājām.
Vienmēr tā manā dzīvē nav noticis, es biju labi pelnoša, skaistām melnām cirtām apveltīta sieviete, uz mani vienmēr atskatījās, lai kur es ieietu, bet tagad no tā nav atlicis nekas. Lai kur es ietu mani vienmēr uztver par pašpuiku, es jau neiebilstu, man patīk mans tagadējais imidžs, vienīgi pietrūkst tā pirkstu virpināšana ap cirtu. Nogriezt burvīgos matus man nebija viegli, bet tagad es neiederos pie apveltīto cilvēku kārtas, jeb bagāto. Man pakauša kreisajā sānā kur mati ir izskūti ir zīmējums, jeb tetovējums es to veltīju savai dziļi iekšā dusošajai daiļavai, kurai vienkārši šobrīd nav īstais laiks manā dzīvē. Kas tas notika? Mani atlaida, tik vienkārši nekas šai dzīvē nenotiek, teiksim tā es aizgāju labprātīgi. Vairāk nevarēju izturēt šo cilvēku domāšanu un kā tie izturas pret nevienlīdzīgajiem, kaut gan pati tāda biju, vairāk vienkārši nespēju tā rīkoties. Bet es visiem liku domāt, ka aizeju no darba un viss, bet tā viss nebija es apzagu firmu nozagu vairākus miljardus vērtus papīrus, bet dēļ tā man nenāktos bēgt, jo es pietiekami labi piepratu tos pārdot un tagad firma ir nogājusi mīnusos par ko man ir liels prieks. Es iekūlos daudz lielākās nepatikšanās, jo naudas trūkuma dēļ iesaistījos dažādos nelegālos darbos, bet nu tas jau būtu nieks, bet nekas nebija saistīts ar narkotikām, bet gan ar cilvēku, jeb sieviešu izmantošanu. No sākuma es arī biju viena no šīm sievietēm, man vajadzēja pie dažādiem vīriešiem ierasties uz mājām un teiksim būt kā viņu verdzenei, bet nu šis bizness bija nelegāls, tādēļ visām meitenēm bija jāiemāna vīrieša alkoholā miega zāles un jāaptīra viņu māja, bet vienu reizi viss nenogāja gludi, jo sajaucu miega zāļu tableti ar redzes uzlabošanas tabletēm, ko pati lietoju. Un šis klients ieraudzīja tabletes pārpalikumus dzērienā un tika izsaukta policija un es tiku atlaista un visa nopelnītā nauda bija jāatdod, kaut gan es nesaprotu kā firma netika atklāta, jo policija pārmeklēja visu ēku kur es strādāju, bet neko neatrada. Bet vēlāk, kad es meklēju legālu darbu mani sameklēja šis vīrietis un pieprasīja atlīdzību, 23 tūkstošu apmērā. Un tāpēc es tagad bēguļoju, kamēr nesadabūšu šo naudu vai neatradīšu citu vaidu kā atkratīties no nepatikšanām.
