local-stats-pixel fb-conv-api

Viktorija 31.daļa7

200 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viktorija-30dala/644238

- Pa kuru laiku tu paspēji to visu izdarīt? – šokēta jautāju.

Dzīvoklī nekas neliecināja par to, ka vēl pirms nedēļas tas tika izdemolēts. Bija nomainītas pat tapetes. Tagad viesistabas oranžo tapešu vietā bija maigi brūnas ar tumši brūniem ziedu elementiem, kas bija tikai pa retam izvietoti. Dīvāns arī bija pāršūts pieskaņotos toņos. Pat vecās kumodes bija ieguvušas jaunu elpu un nokrāsotas tumši brūnas. Izskatījās satriecoši.

- Apskati arī guļamistabu, - Agnese mani veda uz blakus telpu.

Guļamistaba mani šokēja vēl vairāk. Ilgi Egitai krāsa šajā telpā bija rozā, kas man likās novecojusi. Tagad tā bija balta ar tumši sarkaniem elementiem. Pat pārvalkus Egita bija pieskaņojusi jaunajiem sienas toņiem. Te viss bija perfekti.

- Es netiku uzlūgta uz krāsošanas un līmēšanas darbiem? – nedaudz aizvainota jautāju. Es saprotu, ka pati nedevu par sevi ziņu, bet man būtu nācis tikai par labu kāds papildus darbs, īpaši kad jāpalīdz labākajai draudzenei.

- Es to nedarīju pati, - Egita mazliet noslēpumaini teica.

- Eduards? – smaidot jautāju.

- Nepareizi, - viņa noraidoši kratīja galvu.

- Kurš tad? – uzlūkoju draudzeni, gaidot atbildi. Viņa ilgi minstinājās un nevēlējās neko teikt.

- Haralds, - Egita klusi nočukstēja.

- Kurš? – neticīgi lūkojos draudzenēs.

- Viņš vēlējās izpirkt savu vainu, - Egita joprojām klusi paskaidroja.

- Sirdsapziņa viņā tiešām pamodusies, - secināju.

- Kāpēc tu tā saki? – Karīna jautāja.

- Es viņu šodien satiku, - atteicu tik mierīgi, cik vien spēju.

- Kā? Kur? Ko viņš teica? – jautājumi vienkārši bira no visām trijām reizē.

- Biju devusies paskriet, kad viņš pastaigājās ar Samantu, - stāstīju, - Haralds vēlējās kaut ko paskaidrot, bet es nevēlējos un nevēlos joprojām viņā klausīties. Ko gan viņš varētu man paskaidrot? To, ka viņš ir saņēmis savu atalgojumu, es šobrīd redzu. Viņš vienkārši nav vēlējies, lai citi par viņu ko sliktu domā, tāpēc sāk apmaksāt savus nodarījumus. Diemžēl nav iespējams ar naudas palīdzību likt man aizmirst tās sāpes un nodevības sajūtu, ko viņa dēļ izjūtu.

- Tev joprojām sāp? – Agnese nedroši jautāja.

- Tikai izdzirdot viņa vārdu vien, es atceros tās naktis, kas mums bija un saprotu, ka tie bija tikai meli, - iekšēji es kliedzu no sāpēm. Liekas, ka sirds man lūzt atkal un atkal no jauna. Tāda atkārtojuma sajūta. Ja vienu dienu, liekas, ka kļūst jau labāk, tad nākošajā vajag ieraudzīt tikai kaut ko, kas saistās ar Haraldu un sāpes atkal mani sagrābj savā varā.

- Ak, tu mūsu nabadzīte, - Agnese mīļi apskaujot mani, teica. Arī pārējās viņai pievienojās un es nespēju noturēt asaras sevī. Viņu mīļums panāca to, ka šobrīd raudu kā mazs bērns, kam atņemta konfekte.

- Tu vispār esi izraudājusi visu, kas tevi nomāc? – Karīna uztraukta jautāja, - Šādas emocijas nedrīkst paturēt sevī.

- Es raudāju, kad tikko pamodos pēc patiesības uzzināšanas, - elsojot teicu. Katrs otrais vārds nebija saprotams pār manām lūpām, jo balss bija aizlūzusi.

Meitenes neko neteica, tikai mierināja mani. Egita man pasniedza salvetīšu kasti un es tās izmantoju vairumā. Liekas, ka bija vajadzīgas vismaz piecpadsmit minūtes, līdz sāku nomierināties.

- Es esmu forša draudzene, - jau mazliet smaidot teicu, - Visu nedēļu ignorēju jūs un tad ieodos, lai visu vakaru kauktu.

- Beidz muļķoties, - Egita mani rāja, - Mums prieks, ka esi šeit, nevis sēdi un pārdzīvo viena pati.

- Paldies, - sirsnīgi uzlūkoju meitenes.

- Sarkano, balto vai dzirkstošo? – Egita viltīgi smaidīja.

- Vari nest visus trīs, - Karīna iesmējās, - Tāpat vakara gaitā nebūs vairs neviena.

- Tikai lieka staigāšana, - Agnese piebilda.

- Tas gan, - Egita piecēlās no dīvāna un devās uz virtuvi pakaļ vīniem. Agnese piecēlās, lai paņemtu glāzes.

- Kas vēl jauns? – Egita atgriežoties jautāja, - Liekas jūsu šķūnis tiek atjaunots.

- Jau pamanījāt? – biju ieinteresēta.

- Divi no tiem puišiem saveda kārtībā manu dzīvokli, - Egita atzinās.

- Tā taču ir tikai sakritība? – paliku domīga.

- Tai noteikti jābūt sakritībai, - tomēr Egita neizklausījās pārliecināta par saviem vārdiem.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viktorija-32dala/644280

200 0 7 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 7

0/2000

vēeeeeeeeeeeel

5 0 atbildēt

Vienkārši atkal kūstu no Taviem stāstiem. :) Jau sāku aizdomāties, kāds varētu izskatīties Haralds.. :)

2 0 atbildēt

Vēl un ŠOVAKAR!

1 0 atbildēt
Drīz būs nākamā?
0 0 atbildēt