local-stats-pixel fb-conv-api

Viens veselums/ 40

13 0

Ir pagājusi nedēļa, kopš es saistījos ar Titānu. Tikai viena nedēļa, bet es jau jūtu pārmaiņas savā ķermenī - mana dzirde un oža ir asāka, es skrienu ātrāk kā vēl nekad un man mati aug ātri, ka nedēļas sākumā man tie vēl bija līdz pleciem, bet tagad ir līdz gurniem. Jāteic arī, ka man apetīte pieaug un aiz vien vairāk gribas ēst gaļu. Jūs neticēsiet, bet es vienreiz pa nakti pamodos stāvot pie ledusskapja un gremojot jēlu gaļu. Es nešaubos, ka vecāki un māsas ir kaut ko pamanījušas, bet viņi klusē. Vēl man uz skausta ir parādījusies zīme. tur ir attēlots skrienošs vilks, kam blakus stāv vēl viens, tikai tas gaudo.

Es katru dienu atstāju matus izlaistus, lai to kāds nepamānītu. Brr, kā man nepatīk izlaisti mati. Parasti es tos sasienu zirgastē vai copē, bet tagad tie vienkārši karājas un ir tik gari, ka tie pat vienreiz ieķērās koka zaros, kad es gāju uz mežu. Runājot par mežu - es tur eju katru dienu, lai satiktu Titānu. Lai gan sākums mums varbūt nebija labākais, bet vēlāk viss nokārtojās un mēs esam kļuvuši par tīri labiem draugiem. Es ar viņu diezgan daudz runāju, bet viņš izliekas, ka mani nedzird. Ha, es zinu, ka viņš visu klausās ļoti uzmanīgi un ar interesi. Ar Titānu es vēl spēlēju spēles - virves vilkšanu, ķērenes u.tt. Trīs reiz varat minēt kurš vienmēr uzvar. Jup, tas perdelis vilks. Nav godīgi, jo viņš ir tik milzīgs un spēcīgs. Titāns ir pa šo nedēļu paspējis atgūt savu labo formu un (kā tas ir iespējams?) izskatās vēl iespaidīgāk.

Tikko noskanēja zvans no sporta stundas, kas notiek stadionā. Agrāk man riebās sports, jo kritu gar zemi jau no viena apļa noskriešanas, bet tagad es pat pārspēju Sergeju, kurš ir lielais skrējējs. Haha, ak Dievs, ja jūs būtu redzējuši viņa ģīmi, kad skolotāja paziņoja, ka es uzstādīju skolas rekordu. Es vēl līdz vakaram par to rēcu.

Lai nu kā, es gribēju paņemt savu somu, bet pamanīju, ka tās tur nav. ''Tu kaut ko meklē?'' nevainīgi jautāja Dans un viņam abās pusēs ģirdzīgi smīnot stāvēja Endijs un Sergejs. Es nikni uz viņiem paglūnu. ''Atdod,'' es saku un piesoļoju klāt Danam, jau grasoties izraut somu viņam ārā no rokām. Viņš pacēla somu man virs galvas un iesmējās. ''Nu ko, mazā vārgulīte nevar dabūt savu bēbju somiņu?''. Draņķis! Kas par to, ka man ir rozā mugursoma ar puķēm?

''Atdod, vai arī es pateikšu skolotajiem,'' es nikni saku un jau pagriežos, lai ietu uz skolu, kad man ceļu aizšķērso Dana buldogs, kam piebiedrojas vēl citi suņi, kas pieder skolēniem, kuri mums apkārt ir sastājušies un ģirgdzīgi smaida.

''Nekur vēl nevajag steigties, zaķīt'' mierīgi saka Dans un nosviež manu somu uz zemes. Es jau grasos to paņemt, kad mani aiz abām rokām saķer Dans. Kas par sūda brāli! Kā viņš uzdrošinās?!! ''Laid... vaļā smerdeli!'' es iesaucos. Viņš mani satver vēl ciešāk un sapurina tā, ka zobi vien noklab. Apkārt nodārd visu smiekli.

''Ko tu gribi?'' jautāju un mani maz pamazām sāk pārņemt bailes. ''Ko es gribu? Es gribu tevi!'' aizsmacis saka Dans un strauji pievelk mani sev klāt un rupji noskūpsta. Fuj, pretīgi! Cik spēka es viņu atgrūžu un metos skriet, bet mani atkal ielenc suņi. Es panikā apcērtos pret Danu, kas lēni soļo man pretī. ''Nekad,'' lēni, ar apspiestu niknumu saka puisis ''NEKAD, nebēdz no manis!''. Viņš mani saķer aiz vienas rokas un ar otru mani iepļaukā tik stipri, ka melns sagriežas gar acīm. Apkārt atkal nodārd ģirdzīgi smiekli un viens puisis pat apjautājās vai iedos viņam mani pamēģināt arī.

Ak Dievs! Manī jaucās milzīgas bailes ar tikpat lielām dusmām un es nenoturējos un izmetu: ''Ja jūs mani tagad neatlaidīsiet, es pasaukšu savu vilku un viņš jūs nogalinās.'' Visi apkārt stāvošie saliecās smieklos un tiem piebiedrojās arī Dans. ''Tu? Vilks?'' viņš smiedamies neticīgi jautāja.

Es jau niknumā drebēju. Viss, man pietiek.

''Titān,'' es domās saucu ''man vajag tavu palīdzību.'' Vilks tūlīt pat man atbild: ''Kur tu esi?''. Es pasaku kur atrodos un atkal pievēršos puišiem. Skola no manām mājām atrodas piecu minūšu gājienā, nemaz nerunājot, ja skrien milzīgs vilks, tad es pēc trīs minūtēm būšu glābta.

''Nu labi, labi pietiks ar tiem jokiem.'' saka Dans un pienāk man klāt. Es atvēzējos un no visa spēka iesitu viņam taisni pa ģīmi un apmetos apkārt, kamēr Dans atgūstas no šoka. Es gribu skriet, bet man ceļu aizšķērso suņi, tāpēc es apmetos uz otru pusi, kur stāv tikai cilvēki. Es viņos ietriecos, pat dažus notriekdama gar zemi, bet mani saķer spēcīgas rokas un apgriež apkārt, līdz es sastopos ar niknumā piesarkušo Danu. Ak vai. Kāpēc pan ir tāds talants visu salaist dēlī?

Puisis atvēzējas un kūlaku ietriec man sejā. Es sāpēs iekliedzos un sajūtu kā kaut kas silts man sāk tecēt no deguna. Puisis atvēzējas un grib man sist vēlreiz, bet tad stadionu pāršķeļ asinis stindzinoša skaņa - iegaudojās vilks.

Jasss, Titāns ir klāt.

13 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000