Tātad, kad es gāju uz stresa vadīšanu mūsu pasniedzēja pastāstīja, ka piedalījās eksperimentā, kur katrs dalībnieks tiek apsegts un iztēlojas savas bēres.
Sākumā man tas šķita nedaudz dīvaini, bet viņa deva dažus labus argumentus ko var pasniegt 2 teikumos.
1. Vai tu tiešām domā, ka dzīvosi mūžīgi?
2. Ko tu īsti gribi izdarīt pirms mirsti?
Es nojaušu, ka tāpat kā man, daudziem cilvēkiem nav nemazakās nojausmas, ko viņi īsti grib panākt savā dzīvē. Kas ir saprotam, jo cilvēks visu laiku attīstas un aug .. ja ne fiziski tad nu vismaz daži cilveki turpina augt garīgi. Lieta ir tāda, ka ja par šīm lietām neizdomājas tagad, tad kad būs pienacis īstais laiks jau būs par vēlu, lai ko mainītu. Protams, ka pirmā atbilde, kas cilvēkiem iešaujas pratā ir kaut kas sarkastisks, piemēram tituls no 50 sanīma filmas "Kļūt bagātam, vai nomirt cenšoties", man šķiet ka tā ir vienkārši reakcija uz paranoiskām bailēm, par mūsu nāves jautājumu. Līdz ar to, ja cilvēki šādus eksperimentus biežāk nerīkos, tad viņi var arī nodzīvot visu mūžu nezinot, kas īsti viņiem ir svarīgs un ko viņi dara, tikai lai iekļautos sabiedrībā. Tātad jautājums, vai tu esi par to padomājis? Vai arī tava atbilde ir: "Kāda jēga ko prognozēt, ja apkārtējo pasauli nevar kontrolēt", kas tehniski ir taisnība, bet tu arī jūrā vētru nevari kontrolēt, bet kā likums, ja tu esi izbraucis, tad vismaz tev kaut kur ir mērķis, ko gribi sasniegt? Jo, nevajadzētu aizmirst, ka dzīve ir visgrūtākais ceļš ko tu ej, jo tas prasa 100% no taviem spēkiem.
