http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viena-nedela-Italija-4/644168
- Hei, Maija! – sievieti kāds sauca un viņa apgriezās pret saucēju.
- Jā, Mik? – Maija atsaucās un knapi turējās, lai nesmietos, jo Mika nesakārtotie mati un noraizējies suņa skatiens, nodeva to, ka vīrietis ir noraizējies par bosu, kas pirmo reiz, kopš Miks bija vadībā brauca šo uzņēmumu pārbaudīt.
- Paklau, man vajag, lai tu man palīdzi sagaidīt bosu un noprezentē mūsu sasniegumus! – viņš nobēra, un cerēja, ka sieviete tam piekritīs, jo zināja, ka Maija var izdomāt, ka to nedarīs, tā kā šis darbs bija uzticēts viņu labākajai draudzenei Adelīnai.
- Ja tu man pavēli kā boss, es to nedarīšu, bet, ja kā draugs, tad es to uzņemšos, līdz brīdim, kad atnāk pati nepatikšanu cēlāja. – Maija ķircinoši, bet spītīgi nostādīja draugu fakta priekšā.
- Labi. – Mika sejā atplauka atieglots smaids. – Šī ideja man patīk. – Maija ievēroja, ka Mikam vismaz viens stressiņš no sirds novēlās kā akemns. Tomēr lielāks atvieglojums Mikam parādējās, kad tieši tajā brīdī arī viņu draudzene elsdama ieskrēja pa biroja durvīm.
- Mik, Maija, es atvainojos, ka kavēju, bet man sanāca mazs negadījums. – vēl joprojām censdamās atvilkt elpu Adelīna nobēra uz mazu mirklīti pārbiedēdama draugus.
- Netaisies attaisnoties, tev vienmēr gadās "ķibeles"! Vajag vienkārši laicīgi gulēt vienreiz aiziet! – Maija īgni un skeptiski norūca un palūkojās uz Miku, kas mazliet nosarka, jo parasti tā bija viņa vaina, ka Adelīna laicīgi gulēt neaiziet.
Saprotiet, Miks ar Adelīnu bija senāki draugi kā Adelīna ar Maiju. Miks bija Adelīnas draugs jau kopš bērnības – bernudārzu laikiem un gandrīz katru dienu pavadīja viens otra mājās, līdz beigu beigās nolēma meklēt dzīvokli un jau 10 gadus dzīvoja kopā, tādēļ daudzi uzskatīja, ka viņi ir kopā, lai gan baumas bija 100% aplamas.
Savukārt, ar Maiju Adelīna iepazinās uz ielas. Maijai tika nozagta somiņa un zaglis bēga prom. Kad tas skrēja garām kafejnīcai, kur Adelīna dzēra savu rīta kafiju, viņa puisim uzlika padeni un pēc tam jaunieti kārtīgi noslānīdama atņēma tam somiņu un puisi palaida vaļā. Kad Maija vienreiz ziņkāres mākta apvaicājās, kādēļ, viņa zagli atlaidusi, Adelīna atbildēja, ka viņa ir pateicīga tam zaglim, jo savādāk, nekad nebūtu satikusi tik labu draudzeni kā Maiju.
- Nē, es atzīstos, ka parasti aizguļos, - Adas balss iztraucēja Maiju no domām. Meitene bija pacēlusi rokas it kā protestētu un savilkusi nevainīgu sejas izteiksmi. – bet šoreiz, patiešām sanāca mazs negadījums.
- Ak, Dievs, kas pie velna ir noticis ar tavu roku?! – Miks iekliedzās ieraudzījis Adelīnas elkoni, kas mazliet asiņoja.
- Ups.. Un es domāju, kādēļ man tā roka, tik nežēlīgi sāp. – Adelīna iesmējās.
- Cik smieklīgi, ne? – Miks sarkastiski un nikni izmeta. – Kā tu domā, ko domātu Semi... – Miks apklusa sajutis stipro grūdienu sānā, ko viņam vēltījusi bija Maija. – Ak, piedod, Adelīn! Es negribēju.. – viņš mazliet noskuma zinādams, ka ir aizskāris jūtīgu tematu.
- Nekas, viss kārtībā.. – daudzene smaidot atbildēja, lai gan visi trīs zināja, ka tā nav taisnība, Miks bija pieskāries sāpīgajām rētām, kas bija apraktas dziļi meitenes sirdī.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viena-nedela-Italija-6/644170
