local-stats-pixel fb-conv-api

Viena nedēļa Itālijā [3]0

208 2

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viena-nedela-Italija-2/644164

Sieviete vērās vīrieša zilajās acīs. Tās bija tik lielas un dzidras. Viņa bronzas mati mazliet sprogojās un nesavaldīgi krita, kur vēlējās. Bet, lai cik ļoti viņa to nevēlējās, viņai bija jāatzīst, ka atpazīst, šīs acis un nepaklausīgās cirtas. Adelīnai vajadzēja tik uzmest acis uz vīrieša auguma, lai zinātu, ka nekas nav mainījies, kopš pēdējās reizes, kad viņa ar šo vīrieti tikās. Jau tos 5 gadus atpakaļ viņa bija nojautusi, ka šis vīrietis ir varens, ietekmīgs un bagāts, pēc viņa stājas, runas un izturēšanās, kā arī, viņa zināja, ka sāpēs, taču viņa nebija klausījusi savu prātu, bet gan savu sirdi, kas lika viņai tiešām pēc tam ciest.

Bet meitene to nenožēloja, jo viņa bija pavadījusi vienu apburošu nedeļu Itālijā, pēc viņas domām, skaistākajā valstī visā pasaulē. Vēl pietam to jauki pavadījusi ar viņas mļestību – šo ietekmīgo vīrieti, kam nebija zinājusi ne vārdu, ne vecumu, ne arī dažas citas detaļas.

Viena apburoša nedēļa, kam pēc tam sekoja divi gadi ciešanu, taču viņa nespēja nožēlot skaisto nedēļu. Viena apburoša nedēļa. Sieviete cerēja, ka vīrietis viņu uzrunās, bet, lai cik ilgi viņi viens otram arī nelūkoties acīs, Adelīna redzēja, ka vīrietis viņu neatpazīst. Nekas nebija mainījies kopš tā rīta, kad viņš izlikās meiteni neatpazīstam un pateica, ka neko saistītu ar viņu nevēlas, plus, vēl nosauca par meli.

Adelīnas domas apstiprinājās, kad vīrietis pasniedza sievietei roku, sakot:

- Labdien, jaunkundz, es ļoti atvainojos par to, ko izdarīja mans šoferis. – viņš teica un sniedza savu vizītkarti. – Mums ir jāsteidzas, tādēļ, lūdzu, pazvaniet uz šo nummuru un mēs sarunāsim cik lielu summu man uzrakstīt uz čeka, bet līdz tam es tikšu galā ar savu padoto. – viņš teica un, lai arī citi domāja, ka vīrietis grasās šoferim palīdzēt tikai viņa zināja, ka šis Bendžamins grasās atlaist nabaga sirmo šoferīti, kam no bailēm trīcēja grumbainās rokas. Adelīna pārāk labi pazina šo vīrieti, kas lika viņai ciest. Viņa zināja, ka vīrietim nepatīk kļūdas, viņš tās ienīst.

Sieviete pasmaidīja, atlaida mazo puisīti un piecēlusies paņēma vizītkarti, ko vīrietis vēl joprojām sniedza sievietei. Tad par spīti vīrieša domām viņa to saplēsa, nosvieda zemē un piegājusi pie vīrieša spēcīgi tam iecirta pļauku un piegāja pie vecā šoverīša.

Viņa izņēma no šoferīša melnās žaketes balto kabatas lakatiņu un uzmanīgi pielika pie viņa pieres, kas mazliet asiņoja.

- Vai ar Jums viss kārtībā? – viņa vaicāja. – Ģībonis nenāk? Varbūt man jums palīdzēt tikt līdz slimnīcai?

- Nē, ar mani viss ir kārtībā jaunkundz. – viņš knapi pasmaidīja, bet vismaz bija beidzis trīcēt.

- Hmm.. Jums vajadzētu uzmanīties, jo izskatās, ka jūsu boss ir mazliet riebīgs un atlaiž visus, kas viņam nepatīk. – Adelīna pasmaidīja un tad skeptiski palūkojās uz vīrieti ar zilajām acīm.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viena-nedela-Italija-4/644168

208 2 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000