http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viena-nedela-Italija-14/644437
- Tu gribi atstāt Ediju pie manis? - viņš vaicāja, kad bija izsecinājis Medijas lūgumu un Medija zināja, ka brālis gribēja, lai māsa saka "nē".
- Bendžamin, saproti mani, man nav citas izvēles. - Medija stingri noteica, sagraujot visas Bendžamina cerības.
- Vai tu nevari atstāt Rodžeram?
- Nē! - Medija iesaucās to tik strauji it kā tas būtu, kas neiespējams, bet uzreiz arī nožēloja, jo zināja, kas sekos.
- Tātad tu tomēr man piekrīti, ka viņš ir vainojams mātes nāvē? - Bendžamins vaicāja cieši lūkojoties māsas acīs it kā viņš mēģinātu, ko saskatīt viņas dvēselē un Medijai pār kauliem pārskrēja tirpas.
- Nē, un kā tu vispār vari, ko tādu domāt?! Viņš ir mūsu mazais brālis!!! - Medija nikni izkliedza aizstāvot savu mazo brāli.
Māsa nekad nebija īsti sapratusi, kādēļ Bendžamins bija sācis ienīst Rodžeru. Jaunākais brālis bija izklaidīgs un īsts žigolo, tomēr māsa bija pilnīgi pārliecināta, ka viņš nekad nespētu nodarīt pāri pat mušai, kur nu vēl mātei, ko viņš pats ļoti mīlēja.
- Tad, kādēļ? - Bendžamins bargi un neapmierināti vaicāja.
- Jo, tu zini, ka viņš ir neatbildīgs un lidinās apkārt pa daudzām sieviešu mājām. Viņš nespētu ne pasargāt Ediju, ja kaut kas notiktu, ne arī spētu viņu kārtīgi uzturēt. - Medija paskaidroja vēl cenzdamās nekliegt uz Bendžaminu. Viņa bija šokā, ka vecākais brālis vēl joprojām uzskatīja, ka mātes nāvē vainojams ir viņu labsirdīgais brālis.
-Tad, kas īsti tev tik svarīgs notiek, ka tev vajag Ediju kādam uzticēt?- Bendžamins vaicāja.
- Oho.. - māsa novilka, jo pirmkārt bija daudz, ko viņa vēlējās brālim pārmest un otrkārt, nevēlējās stāstīt, kas īsti notiek, tādēļ mainīja tematu. - Piecus gadus tu man neesi ne zvanījis, ne atbildējis uz maniem zvaniem! Un, ja tu tiešām domā, ka tagad grasos tev, ko stāstīt, tad tu rūkti maldies!!! - viņa izkliedza. Saprazdama, ka šādi uz priekšu nekas neies, sieviete nopūtās un mēģināja mierīgi turpināt, taču pati bija pārliecināta, ka vēl joprojām var dzirdēt nikno pieskaņu viņas balsī. - Tad pieskatīsi manu dēlu vai man ir jāprasa kādam citam?
- Es viņu pieskatīšu. Kam citam tad tu viņu dosi? - Bendžamins padevās un Medija juta sevi atviegloti uzelpojam. - Uz cik ilgu laiku, tad man viņš būs jāpieskata?
- Kamēr būšu atpakaļ. - māsa atbildēja.
- Un kad tad tas būs? - Bendžamins vaicāja, bet pēc vīrieša balss toņa, māsa saprata, ka brālis jau zina atbildi uz šo jautājumu, tādēļ neatbildēja. - Skaidrs. - vīrietis nopūtās un iestājās neērts klusuma brīdis. - Kad viņš īsti ievāksies?
- Šodien.- Medija teica un ievēroja, ka šo atbildi brālis tiešām nebija gaidījis.
- Šodien? Tu gribi teikt, ka viņš ir šeit?
- Jā, manā mašīnā, nepacietīgi gaida, kad tu atnāksi viņu sagaidīt. - Medija melodama pasmaidīja.
Kopš brīža, kad Bendžamins bija pārtraucis ar viņiem sakarus, ne tikai Medija nevēlējās satikt brāli, bet arī Edijs. Viņa zināja, ka dēls būtu labprātāk palicis pie Rodžera, kā Bendžamina, taču Edijs bija arī pietiekoši gudrs, lai saprastu, ka šobrīd cita varianta nebija.
- Nu ko, tad iesim viņu satikt. - Bendžamins ierosināja, ne īpaši stāvā sajūsmā.
***
Abi pieaugušie bija nonākuši pie lielajām ieejas durvīm, kad tās attaisīt atsteidzās Jozefs. Viņš atvēra abiem durvis un modele ar vareno vecpuisi izgāja ārā, kur uz piebraucamā ceļa bija novietots balts "Mercedes" ar nolaistu jumtu un sarkanu salonu.
Uz aizmugurējā mašīnas sēdekļa sēdēja Edijs. Viņam uz galvas bija zila kepka un melnas bērnu saulesbrilles. Puisēna rokās atradās melna PlayStation spēļu konsole, kas izskatījās, ka ir aizņēmusi visu zēna prātu.
- Edij, kāp ārā no mašīnas. - Medija pavēlēja un mazais puisēns paklausīja.
Viņš nolika konsoli uz mašīnas sēdekļa, atstutēja saulesbrilles uz cepures naga un, attaisījis baltās mašīnas durvis, izkāpa no savas sēdvietas.
- Edij, šis ir tavs onkulis Bendžamins. - Medija smaidot teica.
- Es zinu, kas viņš ir un, ka man pie viņa būs jāpaliek.- Edijs īgni noburkšķēja un aizcirta mašīnas durvis. - Mammu, atslēdz, lūdzu, bagāžnieku, lai Jozefs var man palīdzēt izņemt manas mantas.- Edijs lūdza un Medija paklausīdama piespieda podziņu uz mašīnas tālvadības pults.
Jozefs piegāja pie baltās mašīnas, pacēla bagāžnieka vāku un izņēma abus Edija koferus, kas tajā stāvēja. Tad vāku aiztaisīja un koferus aiznesa pie mājas durvīm. Tikmēr Edijs ielīda atpakaļ mašīnā, lai paņemtu savu spēļu konsoli. Pēc tam viņš piegāja pie savas mammas.
- Uzvedies labi. - Medija teica, pietupusies pie sava dēla. - Ej uz skolu, nekaujies, nerunā pretī skolotājiem, ēd dūšīgi un maz saldumu. Ej laicīgi gulēt, nesagādā problēmas kalpotājiem un klausi savu onkuli. - Medija noskaldīja, tad dēlu cieši apskāva un uz viņa pieres uzspieda skūpstu. - Es mīlu tevi! - Medija teica un vēlreiz cieši apskāva savu dēlu.
- Es arī tevi mīlu, mamm. - Edijs atbildēja un sievieti apskāva.
- Jozef, aizved un iekārto manu māsas dēlu kādā no viesistabām. - Bendžamins pavēlēja, kad Medija bija atkal piecēlusies.
- Edija jaunskung, sekojiet man līdz. - Jozefs teica paklausīdams mājas saimnieku un paņēmis koferus devās iekš mājas.
- Lūdzu, esi jauks pret viņu. - Medija lūdza brālim ar skumju smaidu uz lūpām, kas izpauda, cik ļoti viņai dēls trūks.
- Uz kurieni tu grasies doties? - Bendžamins vaicāja neatbildēdams uz māsas lūgumu.
- Es nevaru teikt.
- Kādēļ? - brālis uzstāja.
- Drīz sapratīsi. - māsa tikai noteica, tad atvadoties nobučoja brāli uz vaiga un iekāpa mašīnā. - Paklau, - pirms iedarbinājusi mašīnas motoru, viņa ierunājās. - lai kas arī nenotiktu, apsoli, ka turēsi acis uz Ediju un par viņu parūpēsies
- Par ko tu runā? - Bendžamins vaicāja neko nesaprazdams. - Kas tad varētu notikt?
- Man nav laika, es tev vēlāk piezvanīšu. - Medija teica un iedarbinādama mašīnas motoru aizbrauca, neļaudama brālim neko vaicāt vai iebilst.
***
Edijs stāvēja pie loga Jozefa ierādītajā viesistabā un lūkojās uz mātes balto mašīnu, kas attālinājās pa iebraucamo celiņu aizvien tālāk un tālāk līdz pavisam izzuda atstājot tikai smilšu mākoni no grantētā ceļa. Viņš centās neraudāt, lai gan ļoti vēlējās.
Puisēns jau sen zināja, ka gan viņa mātei, gan viņam draud briesmas, taču viņš to centās neizrādīt, lai Medija neuztrauktos vēl vairāk kā to jau tāpat darīja. Bet tikai tagad puisēna sirdī iezagās priekšnojauta, ka iespējams savu dārgo māti redzēja pēdējo reizi.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viena-nedela-Italija-16/644477
