Viena diena var izmainīt visu (4)6

Jauna daļa klāt! Piedodiet, ka tik ilgi vaidzēja gaidīt. Man tuvojas eksāmeni, un brīvā laika vispār nav!! Ā un man šķiet ,ka ar stāstu kaut kas nav labi. Kā jūs domājiet, man turpināt rakstīt stāstu?








Es mazliet apstulbusi, paskatijos atpakaļ. Tas bija Aleks, kurš mani sauca.
-Emma! Vari atnākt pie manīm.- Es mazliet samulsusi piegāju pie viņa.
-Jā!- Es atbildējusi, sāku knibināt somas lenci.
-Tev ir skaista bals! Man ir priekšlikums. Varbūt tu varētu pēc stundām nākt un trenēties.- Ar smaidu uz lūpām Aleks pateicis, gaidija manu atbildi. Es centos nekrist panikā un mierīgi atbildēju.
-Jā! Es atnākšu pēc stundām.
-Es tevi gaidīšu.- Skolotājs pamājis vēroja mani, kā es izeju no klases.

Beidzot, es varu sakarīgi atbildēt VIŅAM. Apmierināta gāju uz nākamo stundu,tā bija matemātika. Ar šo priekšmetu man negāja pārāk viegli, bet atzīmes bija sekmīgas.

Stundas pagāja ātri. Es gāju uz ēdnīcu, lai nomierinātu savu rūcūšo vēderu. Paņēmusi kartupeļus ar kotleti un salātiem, un vēl saldajā, debesmannu ar pienu. Gāju apsēsties pie Amēlijas, kura cītīgi košļāja kotleti. Sasveicinājos ar viņu un apsēdos Amēlijai priekšā.
-Tev nu gan labs garīgais.- Amēlija īgni noteica un turpināja gremot savu kotleti ar kartupeļiem. Es viņai parādiju mēli un sāku ēst savas pusdienas.
-Kas tev noticis? Neizskaties pārāk priecīga.
-Aij, nekas īpašs. Man iespēra vieninieku literatūrā, jo es sarunājos ar Krisu. Bet kas tev lēcies, tu izskaties tik laimīga.- Velns, laikam esmu sevi nodevusi. Es Amēlijai tikai pateikšu par konkursu.
-Nu , es piedalīšos konkursā " Zelta balss" , un man šodien pēc stundām jāiet pie Aleksa trenēties dziedāt.
-Āā, nu skaidrs. Tev pie ALEKSA ir jāiet trenēties dziedāt! Un no kura laika tu mūzikas skolotāju sauc par ALEKSI?- Amēlija smīnot pateica un blenza uz manīm.
- Kas ir! Aizligts skolotāju saukt vārdā- Atbildējusi Amēlijai turpināju ēst. Viņa ir pārāk uzbāzīga. Nu un, ka man  varbūt patīk Aleks, tā pat starp mums nekas nevar būt, un arī nebūs.
-Ok,ok! Nestreso. Es tikai pajautāju. Tu zini cik esmu ziņkārīga. Man tagad ir jāskrien, tiksimies rītā. Un lūdzams, neizkūsti SAVA ALEKSA priekšā!-
Uh, tā Amēlija ir riktīga kaza. Man nav nekāda "Mana Aleksa". Nuu, var būt mazliet! Ai, vienalga. Piecēlusies gāju projām no ēdnīcas. Pēdējā stunda ir geogrāfija, kura tīri labi man patīk.

Beidzoties stundai, es gāju uz mūzikas klasi. Kad jau biju pie klases durvīm, es apstājos un dziļi ievilku elpu. Atvērusi durvis, iegāju klasē.
-Labdien!- sasveicinājusies ar Aleksi, apsēdos savā solā.
-Sveika Emma!- Aleks paskatoties uz manu pusi teica.
Es mazliet nosarku,jo viņš izskatijās tik piemīlīgi, ar tiem izspūrušajiem matiem, bet varēja redzēt nogurumu viņā- kā nekā, dienas beigas. Īstenībā es arī biju nogurusi. Man nāca žāvas, un kermenis gribēja gulēt. Savā prātā sev uzlēju ledainu ūdeni, lai aizgaiņātu miega lāci.
-Emma, vai atnāksi pie manīm! Tev ir jāizpilda reģistrācija konkursam.- Es tikai pamājusi ar galvu, gāju pie viņa. Skolotājs piecēlās no sava krēsla, lai es varētu viņa datorā reģistrēties konkursam. Apsēdos krēslā. Tas bija tik ērts, un smaržoja pēc VIŅA. No tā smaržu viļņa, es pat nepamaniju Aleksu man blakus rādot lai es ieeju internetā.-"Emma! Tu mani dzirdi?"-
-A, Ko!Es, Jā!- Ātri ievadiju adresi, par laimi kuru biju dzirdējusi.

Un tur jau bija, pirmajā lapā reģistrācija konkursam. Es uzspiedu ar bultiņu "reģistrēties". Datorā parādijās visādi lauciņi, kuri jāizpilda. Smaģi nopūtos un sāku aizpildīt visu. Mazliet pašķielēju uz Aleksa pusi. Viņš bija atspiedies pret savu galdu ar sakrustotāt rokām uz krūtīm.
-Emma! Tu vēl ilgi aplūkosi mani?-
-ES. KO! Es tikai paskatijos pulkstenī.- Pateikusi ātri aizgriezos un turpināju iesākto reģistrācijas lapas aizpildīšanu.
Mani vaigi iekrāsojās sarkani no manas stulbības. Lieliski Emma! Tā tik turpini. Muļķe! Kāds vēl pulkstenis. Tas taču datorā ir. Iespējams, viņš domā ka esmu jukusi!
-Jau pabeidzu!- Ar smagu nopūtu paziņoju skolotājam. Tā negribējās līst laukā no šī dievīgā krēsla! Piecēlusies pagāju mazliet tālāk no skolotāja. Viņš apsēdăs savā krēslā, un izslēdza datoru,pēc tam ātri pievēršoties man.
-Kā es redzu, tu diezvai esi gatava šodien mēģināt dziedāt. Tāpēc dodies uz mājām un labi atpūties. Es tevi gaidīšu pirmdien pēc stundām. Bet mājās trenē balsi, tikai nepārpūlies.- Aleks ar smīnu skatijās uz manīm.
-Jā! Labi, es pirmdien pēc septītās stundas atnākšu.- Paņēmu savu somu, un gāju uz durvju pusi.
-Atā Emma! Es tevi gaidīšu pirmdien.- Es tikai kautko noburkšēju pie sevis un izgāju ārā no klases.