10 tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi
Mans 6 gadus vecais brālēns baidās gulēt viens. Viņš stāsta, ka mazs zēns, vienmēr, sauc viņa vārdu naktīs no koridora. Vienreiz arī es dzirdēju šo balsi.
Mana ģimene man pastāstīja, ka kad es biju mazs bērns es bieži runāju pats ar sevi vācu valodā. Es dzīvoju Anglijā un nekad neesmu saticis, kādu vācieti.
Tu skaties pa logu uz kaimiņu suņiem. Tie ārdās un plosās ar, kādu nelaimīgu dzīvnieku. Tam mugurā ir tavas meitas kleita.
Es pamodos no murgiem un no trokšņa, ka spuldzīte manā istabā saplīst. Mana guļamistaba ir pilnīgā tumsā un tad, kāds iečukst man ausī :"Gaismas ārā".
Mans dēls nepārtraukti atteicās gulēt viņa istabā, jo "vīŗs no skapja visu laiku taisa trokšņus." Mēs atvērām skapja durvis. Tagad neviens no mums neguļ.
Kad pamodos ieraudzīju pirkstu un roku nospiedumus no ārpuses uz mana guļamistabas loga. Miegainībā es nodomāju, ka pie vainas kaimiņbērni. Tad es atcerējos, ka dzīvoju trešajā stāvā...
Es pamodos un atradu manu tukšo dzīvokli pilnu ar polaroīdfotogrāfijām ar mani miegā. Vairākās no tām bija redzamas dīvainas mulata rokas, maigi aiztikdamas manu rīkli.
"Kāpēc tu guli uz dīvāna" viņa jautāja savam brālim, tumsā otrpus dzīvojamajai istabai. Viņa sastinga, kad atcerējās, ka brālis, joprojam, ir skolā 100 km no mājām.
Es ap 22. pabraucu garām ķīniešu kapsētai. Radio pats no sevis nomainīja radiostacijas no angļu radio stacijas uz ķīniešu radio staciju.
Kāds vecs vīrs man pastāstīja, ka māja kuru pētīju tiek pārdota. Pirms es devos prom, es ieraudzīju viņa foto uz sienas ar uzrakstu R.I.P.