mūzika ir viegla un deja
bet pieskārieni paslēpušies pirkstgalos
plaukst kā ziedi
kad tu klusiņām dziedi
---
vienīgi vārdi tavi savādi tādi
klusi aizejot neatstāj pēdas
rīta dūmakā liegā
baltā kā sniegā
---
punkts uz i krīt viegli, tik viegli
kā trasējoša zvaigzne naktī
xxx
es zinu, tu zini, tu zini, es zinu
es salšu, nosalšu tavu durvju priekšā
jūlija pusdienlaikā
kamēr tu iekšā
mīlēsies
ne ar mani
vienkārši ņemšu, nobeigšos badā un salā
tavas sirds
pirmatklājēja vārdā nosauktā
manis neapdzīvotā salā
xxx
kad esi projām
paliek māja viena
klusums ar pirkstu putekļos strīpas zīmē
skatās spoguļos, spēlējas ar saules zaķīšiem
nespēlējas,
ar lietus putniem staigā pa jumtu
saritinās zem gultas, guļ ar kaķi, murrā ritmā
maziņš tāds, niecīgs
sargā māju, sēž pie durvīm, tevi gaida
sagaida
lēkā kā kucēns apkārt
laizās priecīgs
nu jūs mājās trijatā
xxx
nejaušs pieskāriens
it kā ne tev domāts viens
nedrošs skatiens
atbalss kā kliedziens
no rētas sarecējušas
uz asiņojošu
viens viegls solis
neatgriezenisks
kā bezdibenī
xxx
nolobu rītam kā apelsīnam mizu
saule iekšā
pavelku horizontu kā somai rāvējslēdzēju
gaisma iekšā
atveru pilsētu kā logu
vēji iekšā
samaļu blenderī, izdzeru tīru mīlestību
un man atkal stāv uz dzīvi kā uzdzīvi
nu ka, panāc priekšā
tā, kas tur iekšā
Kopumā patika.