Reiz Rīgā, Mežciemā dzīvoja kāds alkoholiķu bariņs, Dafijs, Ļoša un Zintis. Šiem pudeles brāļiem patika dzert katru vakaru pa bonapartam un citiem alkoholiskajiem dzērieniem. Katra diena šiem pudeles brāļiem bija svētki. Kad varēja piedzerties un izlādēt savējās emocijas, kas dažreiz izpaudās kautiņos un paranojas lēkmēm. Taču kādu dienu dēļ dzeršanas Dafijam tika diagnosticēta šizofrēnija, tādā pakāpē, kad tam bieži rādījās murgi, vīzijas un neizskaidrojami tēli. Kas pamatīgi sadragāja Dafija veselību. Dafijs kļuva ļoti agresīvs un viegli aizkaitināms. Taču vienā vakarā, kad izcēlās strīds, Dafijs ar virtuves nazi, gandrīz nogalināja savu labāko draugu Ļošu. Par brīnumu Zintis vēl bija tīri skaidrā prātā un Zintis pazvanīja ātrajai palīdzībai, jo Ļoša jau bija sācis pamatīgi asiņot. Kad atrā palīdzība atbrauca, Dafijs vēl turēja savā rokā asiņaino nazi un Dafijs tika aizvests uz psihiatrisko klīniku. Bet, kad Ļoša tika aizvests uz reanimāciju, kur viņam tika atklāts, tas ka viņam ar nazi tika pārgriezta miega artērija, knapi izglābās. Zintis bieži vien apciemoja savējos draugus, taču Dafijs sāka runāt par savām iedomām, līdz tas sāka saprast, kad kautkas nav kārtībā. Ārstu apgaitas laikā, noskaidrojās, ka Dafijs ir vājprātīgs. Tam reiz likās ka viņš ir Puškins un vēl tas izstabiņā pa nakti noindēja savu izstabasbiedru Armandu un tas Dafiju noveda līdz tiesai. Tiesā Dafijam apcietinājumā tika piespriests sods - 17 gadi cietumā. Kur pēc 5 gadiem savā kamerā Dafijs pakārās. Līdz ar to Ļoša un Zintis aiz sērām par savējo draugu Dafiju - izdarīja pašnāvību.
Tev patiks šie raksti
