local-stats-pixel fb-conv-api

Vajag tikai dzīvot (1)0

Iemēģinu roku rakstīšanā, tapēc lūdzu izsakiet savu viedokli.emotion

Ir 15. maijs un pagājuši jau daudzi gadi kopš neesmu bijusi mājā, Latvijā. Laikam 7 gadi. Beidzot lidmašīna nolaižas pēc 12 stundu lidojuma un atgriežos mājā. Lidojums ilga visu nakti, un tagad pulkstens kādi desmit pēc Latvijas laika.

Šos 7 gadus pavadīju ASV, dzīvoju pie attāliem radiem,un varu viņiem pateikties par šo laipno pretimnākšanu. Viņi man palīdzēja iedzīvoties , pabeigt studijas un arī pirmajos gados deva pajumti, līdz tam brīdim kad iegādājos sev dzīvokli, kurš bija netālu no viņiem, lai es varētu palīdzēt viņiem brīžos kad to vajag. Pēc studijām izveidoju firmu un tā ir ļoti veiksmīga, tapēc ar naudu nav nekādu problēmu,varētu pat teikt ka esmu nedaudz bagāta. Par atgriešanos ar radiem diezgan ilgi runājām un apspriedām, tas bija viens no galvenajiem tematiem mūsu sarunās pēdējā gada laikā. Es nekādu īpašo jēgu atgriesties Latvijā neredzēju, jo visa mana dzīve bija tur ASV draugi, firma un arī biju labi iedzīvojusies. Latvijā man bija vecāki un brālis, 7 gadus jaunāks, vairs nekas, jo ar visiem ko pazinu pārtraucu kontaktus tajā brīdī kad devos uz ASV, pēdējais kontakts kas man bija ar draugiem no tēvu zemes bija gadu pēc došanās uz ameriku. Vel,protams, bija kāda atsevišķa laipnības izpausme kā apsveikšana dzimšanas dienā vai arī vienkārši apjautāšanās kā iet.

Pēc lidmašīnas nolaišanās paņēmu savus koferus un ar taksi devos uz Audi auto salonu, lai iegādātos sev auto. Audi kuru izvēlējos bija balts ar nedaudz tumši tonētiem logiem un gaišas ādas salonu, protams, tas bija džips. Jauno auto piereģistrēju un pēctam devos jau uz savu dzimto pusi,bet pirms izbraukšanas no Rīgas iebraucu veikalā. Alfa nebija mainījusies, tikai paplašinājusies, nopirku cienastu un arī sev paceļam ko ēdamu, jo lidojuma laikā neko īsti nebiju ieēdusi, bet mājupceļš bija divu stundu garš.

Ar vecākiem biju sastrīdījusies jau kādu pus gadu. Strīda temats bija atgriešanās mājā, jo es mājā pat uz brīvdienām nebiju atbraukusi, un tagad viņu vēlme ir piepildījusies, esmu Latvijā un dodos mājup. Ceru ka viņus pārsteigšu, jo man nepatīk strīdīties ar vecākiem.

Mājupceļā pārliecinājos, ka Latvijā ceļu stāvoklis ir tikai nedaudz uzlabojies, bet ne tik ļoti lai es būtu par to būtu ļoti iepriecināta.

Laiks pagāja nemanot, jo visu laiku kavējos atmiņās, un šis divu stundu garais ceļš likās kā pusstunda. Izbraucu cauri ciematam, kurš kopš pēdējo reizi šeit biju arī nebija mainījies, varbūt tikai uzcelta kāda jauna māja, un vel tikai piecas minūtes līdz mājai. Ēka kurā es uzaugu arī nav īpaši mainījusies un kaimiņu mājas tāpat. Man māja ir divstāvīga, balta ar tumši sarkanu jumtu un tai ir vel tumši sarkani logu rāmji. Galvenajai ēkai apkārt ir citas saimniecības ēkas. Ieripināju auto mājas pagalmā un suņuks tikai noskatījās, kad aizbraucu viņš bija ļoti jauns, bet tagad varēja pamanīt viņā izmaiņas, kuras izveidojis laiks.

Iekšēji ļoti cerēju, ka mājai nebūs nomainīta slēdzene un tā arī nebija. Mājā neviena nebija,jo vecāki bija darbā, bet brālis skolā. Ja pareizi visu atceros, tad viņš šogad pabeidz 12. Klasi. Paņēmu koferus un devos uz savu istabu, kura atradās bēniņos un bija blakus man brāļa istabai. Man istaba bija nedaudz lielāka. Izskata ziņā istabā nekas nebija mainījies tikai neliela putekļu kārtiņa sakrājusies, jo neviens šeit nebija sen bijis, bet pirms aizbraukšanas biju diezgan gudri izdomājusi un lielāko daļu no istabas pārklājusi ar palagiem lai nesaput. Tā kā pulkstens rādija 14.00, tad izdomāju, ka kravāšos velāk, bet tagad došos lejā un pagatavošu ģimenei vakariņas, bet pirmstam vel atvēru logu, jo istabā bija diezgaan sasmacis gaiss.

12 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000