local-stats-pixel fb-conv-api

Tumsas nostūris. 22

166 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tumsas-nosturis-1/731794

Jo dziļāk gāju mājās, jo vairāk pretim man parādījās cilvēki. Katrs no viņiem bija aizvien dīvaināks un biedējošāks. Biedējoši šķita, ka daudzi no viņiem uzlūkoja mani ar izalkušu skatienu, it kā es būtu ēdiens, bet es veikli izlavījos no viņu skatieniem. Laikam jau biju iekūlusies kaut kādu trako vidū!

Un viss apmēram nostājās vietā, gan jau ka māsa šeit nonākusi arī saprata, kur viņa ir, un centās tikt projām no šejienes. Tagad vien atlika atrast māsu šo cilvēku vidū! Varbūt kādam būtu jāpajautā? Tam pašam blondajam puisim ar savādajām acīm, viņš vienīgais mani uzlūkoja diezgan parasti!

Es apgriezos apkārt, un sāku meklēt puisi. Atkal jau man bija jāpaiet garām tām izsalkušajām acīm, bet centos izskatīties ļoti drosmīgi. Beidzot nonācu pie durvīm, un tur jau pamanīju stāvam puisi tagad jau ar cigareti rokās.

Pieejot klāt, iesāku neveikli runāt:

“Sveiks… em es meklēju vienu meiteni, viņu sauc Linda, melni mati, īsa auguma, varbūt nav kaut kur šeit redzēta?”

Pa tiešām mana māsa bija īsāka par man. Dažreiz es par to viņu apskaudu, jo viņai bija viss ko vien katra meitene varēja vēlēties!

“Ir, bet kas?”puisis neizteiksmīgi novilka, un paskatījās uz mani diezgan garlaikots.

Viņa skatiens man šķita ļoti aizvainojošs, bet man bija jāsaņemas!

“Nevarētu pateikt, kur viņa ir?”jautāju viņam, un centos uz lūpām izspiest smaidu.

Puisis neizteiksmīgi paskatījās uz mani, un pielika pie lūpām cigareti klāt, tad ievilka dūmu, un pieliecās man klāt, un izpūta visu ārā man tieši sejā.

“Viņa vairs nav starp dzīvajiem, tā kā ieteiktu tev iet projām, ja nevēlies tādu pašu likteni kā viņai!”puisis novilka, un parādīja ar vienu roku uz durvīm.

Kas tīko bija noticis? Vēl nesen viņš mani uzņēma ar smaidu, bet tagad jau gandrīz vai dzina ārā!

“Tu maldies, es nesen vēl biju runājusi ar viņu, viņa nevar būt mirusi, saki kur viņa ir vai arī atkal šis ir kāds no viņas jociņiem?”nikni sacīju, un uzlūkoju puisi, kas ļoti mierīgi uzlūkoja mani.

“Un tu domā, ka šeit ieradīsies viņu izglābt? Tu vispār nojaut kur tu atrodies?”tagad jau puiša runas veids pamainījās, un pienāca man viņš galīgi klāt.

“Kas šeit tik īpašs?”nikni jautāju, un ielūkojos viņa acīs.

“Vēlies es pateikšu kur atrodas tava māsa? Tikai tad tev ir jāapsola, ka uzreiz kā tu viņu ieraudzīsi tu dosies prom!”puisis izaicinoši noteica, un sapratu, ja es nepiekritīšu, viņš pa taisno mani izlidinās ārā.

Vismaz tagad man ir iespēja redzēt savu māsu, un noskaidrot viņai viņai ir viss kārtībā!

“Labi, tad ved mani pie viņas.”mierīgi sacīju, un pasmaidīju.

Puisis sāka pēkšņi kustēties uz priekšu, lai es viņu panāktu, man bija jāskrien. Nu vismaz es ātrāk ieraudzīšu savu māsu, un nomierināšu sevi! Mēs nogriezāmies, un sākām iet pa garu gaiteni. Šim gaitenim pa malām bija izvietotas ļoti daudz istabas.

Pēkšņi viņš apstājas pie vienām durvīm.

“Klau, ja nu kas es tevi brīdinu, ka iekšā tur nebūs ne kāda jaukā skata ko apskatīt, labi, esmu tevi atvedis pie tavas māsas, tikai tad kad paskatīsies uz savu māsu tu pildīsi savu norunu, un dosies uz reiz projām!”puisis nokladzināja, un pasmaidīja.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tumsas-nosturis-3/732063

166 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

Truisis jau arī var nedomāt par ausīm emotion

1 0 atbildēt

emotion

0 0 atbildēt