local-stats-pixel fb-conv-api

Tumsas nostūris. 187

129 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tumsas-nosturis-17/734299

“Pagaidi es tevi nesapratu!”māsa iekliedzās, bet lietus apslāpēja viņas teikto.

Pēkšņi viņa atkal uzlika uz maniem pleciem roku, un pakratīja mani. Es sajutu cik viņa bija neapmierinātā.

“Nomierinies, tev arī vajadzētu iemācīties izbaudīt šo skaņu, ko mums dāvā lietus.”klusām nočukstēju, un izbaudīju lietu.

Pat ja es tagad jutos sagrauta, es vienkārši aizvēru acis, un skatījos uz augšu.

“Paskaidro man to, ko tu tīko teici!”māsa neapmierinātā balsī noteica, un pakratīja mani vēlreiz.

Atvēru vaļā, un ieskatījos māsas acīs. Atkal jau tās bija pilnas ar dziļu tukšumu, un briesmām. Tādēļ es nevarēju paļauties uz viņu. Es nedrīkstēju ticēt viņai. Man vienkārši viņa ir jāaizmirst pilnība, un tad es atkal varēšu dzīvot.

Viena no tām lietām, kas man ir jāizmirst ir tas, ka mana māsa ir slepkava, un to meiteņu sejas, kurām viņa nodarīja pāri. Un dziļi sevī es zināju, ka viņa ir vēl kādu nogalinājusi. Šīs divas nevainīgās dvēsles un vēl neskaitāmas dvēsles nebija ne pie kā vainīgas, viņas vienkārši bija neīstajā laikā un vietā.

“Tu neesi vairs mana māsa.”sacīju un ar kāju iespēru māsai.

Māsa saliecās sāpēs, un es sāku skriet. Man bija jātiek pēc iespējams tālāk. Es skrēju cik vien bija jaudas, bet jau dzirdēju aizmugurē soļus, kas ar katru brīdi palika aizvien skaļāki.

“Tu nekur neaizmuksi.”izdzirdēju blāvu skaņu, un centos vēl ātrāk skriet, bet šajā brīdi man nekas nesanāca.

Ar laiku arī es sapratu, ka piekusīšu, un man būs jāapstājas, bet turpretim man māsa bija diezgan labākā stāvoklī ne kā es. Viņa vienmēr ir bijusi atlētiskāka, un viņa ir dievinājusī visu, kas ir saistīts ar sportu.

Protams nevarētu teikt, ka man arī nav paticis sports, bet man sports nekad īpaši nav padevies pat, ja viņš man patika.

Manas kājas sāka piekust, un es lēnam sāku elsot. Man vajadzēja tūlīt atpūtu savādāk es nogāzīšos zemē, un tad šī visa bēgšana būs veltis.

Paskatījos skrienot sev viss apkārt, bet šinī lietū es neko īpaši nevarēju saskatīt. Bet ja jau es neko neredzēju, tad es varēju pieplakt pie kādas mājās, un neviens no viņiem mani nepamanīs.

Priekā pasmaidīju, un lēnā solīti pieskrēju pie tuvākās mājās, kas bija diezgan tumša šajā lietū. Tad aizspiedu degunu ciet, un klausījos skaņās.

Pēdējā laikā man nav noskaņojuma rakstīt stāstu uz priekšu, tādēļ arī šī daļa sanāks tik īsa.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tumsas-nosturis-19/734968

129 0 7 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 7

0/2000

naaku peec bildes, kaa jau parasti, lol. emotion

2 0 atbildēt

Ja nevari rakstīt, tad Tevi jāuzmundrina. Man ļoti patīk Tavs stāsts, jau vēstulē Tev teicu, tāpēc saņemies un raksti! emotion

2 0 atbildēt

Haha, es dievinu tavus stāstus ^_^ <3 

Neaizmirsti par to ka tu vari arī pāris dieniņas atpūsties un tad kad esi atkal gatava ar jaunām domām un idejām raksti tālāk <3 

Un pat nedomā apstāties!!! Teeev ir jāraksta ^_^

2 0 atbildēt

hentai? :3

0 0 atbildēt