Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #91
Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #921
Es kondicionierim uzstādīju minimālo temperatūru, lai tu varētu ar mani palikt pēc iespējas ilgāk.
Trokšņu dēļ es pārvācos uz pašu zemāko stāvu savā mājā. Kāpēc un kādā veidā cilveki, joprojām, nakts vidū baksta un dauza grīdu?
Pirms es devos uz gultu, es aizgāju iztīrīt zobus. Es atradu savu zobu birsti spogulī, pārvērtušos par nazi.
Kad es ķemmēju matus. Pēkšņi ķemme ar strauju spēku apstājās, itkā kāds to turētu. Es cīnījos par ķemmi, taču ar laiku mani spēki zuda. Pēc mirkļa es sajutu ķemmi ietriecamies manā pakausī.
Es meklēju savas draudzenes slepkavu jau 4 gadus. Neviens nekad negrib to izdarīt.
Tev nevajadzētu baidītos par to, ka es spēju redzēt cilvēku dvēseles. Tev būtu jāsāk baidīties dēļ tā, ka es ļoti bieži redzu cilvēkus, kuriem nemaz nav dvēseļu.
Mans vīrs drudžaini noraustījās, kad ziņas tika stāstīts par to, ka mežā ir atrasts sakropļots līķis. Šobrīd viņi ir spējuši atrast četrus viņa upurus, bet tikai divus no maniem upuriem. Izskatās, ka šoreiz es beidzot spēšu uzvarēt.
Laikā, kad lēnām iemiegu, es sadzirdēju kā mans telefons vibrē uz naktsgaldiņa. “Pārbaudīsu, kjas tur notiek no rīta,” pie sevis nodomāju un iemigu. Es varētu spēt sevi aizstāvēt, ja es būtu paskatījies un ieraudzījis to, ka vibrēšanas iemesls bija atsūtīt fotogrfija ar mani, guļam manā gultā.