Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #88
Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #896
“Es tev parādīju, kur es noslēpu līķi, kāpēc mēs vēl neejam atpakaļ uz policijas nodaļu?” viņš jautāja detektīvam, kad tas viņu iestūma pamestajā noliktavā. “Jo viņa bija mana meita,” detektīvs atbildēja.
Mana meitene man atklāja cik seksīgi ir tas, ka es pametu vakar darbu ātrāk kā parasti, ielauzos viņas mājā un piepildīju viņas slepeno izvarošanas fantāziju. Kā, lai es viņai pasaku, viņu neizbiedējot, ka tas nebiju es?
Es esmu izdzēris krietni par daudz alkohola, jo es nevaru piecelties un šī karstā vanna sāk likties tik karsta itkā tā vārītos. Man sāk likties, ka man ir halucinācijas, jo tagad redzu kā mana meitene sāk griezt dārzeņus un ber tos klāt vannā.
Rakāties pa interneta tumšākajām dzīlēm nav forši, ja tu uzskrien uz bērnu mocīšanas porno adresēm un uzreiz aizskrien uz tualeti, lai izvemtos. Iznākot, tu atrodi savu tēvu, kurš blenž ekrānā un tad pasaka:” Ir pienācis laiks, kad tev jāierauga, ko es daru savā pagrabā, lai tev nav jāskatās uz citu darbu.”
Es esmu sācis ievērot, ka laiku pa laikam braucot mājās ir par vienu bērnu mazāk kā no rīta skolas autobusā. Un ar katru reizi skolas pustrakais autobusa šofera smaids, mazliet pieaug.
Es slēpos skapītī, kad vēroju kā viņs mani krāpj ar kaimiņieni un asaras tecēja pa maniem vaigiem. Mana meita ienāca istabā un sāka kliegt:”Vai tev ar mani nepietiek pēc pēdējiem 2 gadiem?”