Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #60
Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #611
Es pacēļu acis, lai ieraudzītu manu draudzeni durvju ailē. Viņa kaut ko bakstīja pa rokām un maniakāli smējās. Es sāku smieties kopā ar viņu līdz sapratu, kas viņai ir rokās. Tā bija pēdējā lieta, ko jebkad redzēju, līdz viss kļuva tumšs, bet viņas smieklu atskaņas manās ausīs nekad nemazināsies.
Tu ievācies savā jaunajā mājā kopā ar savu suni un uzreiz sāc izkrāmēt mantas. Pēc dienas, kura pavadīta izkraujot mantas, tev atlikušais tikai pāris kastes, kurās ir ēdiens, ko izpakot pirms tu dodies gulēt. Kad tu pamosties tu redzi ēdiena kastes atvērtas un pirms tu sāc vainot suni tu ieraugi viņa krātiņu atlauztu un asins taku, kas ved no krātiņa priekšas pagraba virzienā.
Skatoties spogulī man sākas depresija. Šīs acis galīgi nepiestāv manai matu krāsai. Šonakt man jāatrod jaunu upuri.
Jaunā atrakcija karuseļu parkā ir tik interesanta. Cilvēki vienmēr to piepilda līdz pēdējai vietai, taču, kad braucamais atgriežās sēdvietas ir tiekšas un pārklātas ar sarkanu šķidrumu.
Mājās tu atver ģitāras somu, kuru tu tiko nopirki antikvariātā. Pēc pāris akordu uzstrinkšķināšanas, tu dzirdi kaut ko kratāmies iekšā ģitārā. Tu apgriez ģitāru otrādi, gaidīdams, ka izkritīs kāda detaļa vai mediators, taču šausmās redzi no ģitāras izripojam cilvēka īkšķi.
Tu veries neizpratnē spogulī. Tavu neizpratni rada tas, kāpēc tajā vairs neredz tavu atspulgu un kāpēc tu izskaties kā nobērts ar miltiem un ļoti velies iedzert ko sarkanu. Vai tiešam tādas sekas ir pēc vienas nakts sakara ar to aizdomīgo sievieti?