Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #53
Kāds zaga lietas no manas koju istabiņas tāpēc es uzstādīju novērošanas kameru, lai noķertu zagli. Es tagad skatos safilmēto materiālu un redzu sievieti ieejam manā skapī un pamanu, ka viņa nav iznākusi no tā.
Viņa paskatījās novērošanas kameru, lai ieraudzītu tumšu figūru riņķojam ap viņas istabu trīs stundu garumā. Viņa ieiet brāļa istabā ar vārdiem:”Ha, pieķēru tevi!” Tad viņa šausmās sastings, jo ierauga savu brāli mirušu, guļam uz viņa gultas un sadzird aizcērtamies istabas durvis.
Tu izlēc no savas gultas, kad sadzirdi, ka aizcērtās tavas guļamistabas durvis. Tu nodomā, ka gan jau vainīgs ir vējš, taču tad tu pagriezies un ieraufi mierīgos, nekustīgos kokus, kurus apspīd mēnessgaisma.
Pabaro kraukļus un aizskalo savu slikto karmu viņi teica. Kā es skatījos, kā kraukļi notiesā pēdejos tievos pirkstus es zināju, ka man nav iemesla uztraukumam.
Es atvēru ledusskapi pēc skolas, lai dabūtu našķi ko mamma atstaja man katria dienai pēc skolas. Es pieņemu, ka našķis būs dīvainajā metāla konteinerī, bet, kad to atvēru tur bija tikai manas mammas galva un zīmīte “Tu esi nākamais!”
Sātans viņam iedeva mūžīgu dzīvi apmaiņa pret to, ka viņš nogalinās savu kaimiņu. Viņs būtu viens no laimīgakajiem cilvēkiem pasaulē ja vien policija nebūtu pieķērusi viņu un tagad viss mūžs nebūtu jāpavada cietumā.
Tu sūc savā istabā putekļus, kad pēkšņi tas sāk rīštīties. Tu izlem, ka droši vien jāizkrata vecie putekļi. To darot tu brīnies kāpēc tavs putekļu sūcējs ir pilns ar gariem, sievietes matiem.