Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #50
Vārtoties pa gultu naktī es sadzirdēju troksni no ārienes un aizsūtīju vīru, lai paskatās, kas noticis. Pēc brīža viņš atgriežās un saka, ka nekas tur nebija un ielien gultā atpakaļ pie manis. Mirkli vēlāk es dzirdu klauvēšanu pie guļamistabas loga un mana vīra balsi sakām:” Mīļā, es kautkā esmu aizslēdzis durvis no iekšpuses, kamēr esmu ārā. Ielaid mani lūdzu atpakaļ iekšā.”
Uz zīmes pie amerikāņu kalniņa bija rakstīts: ”Lūdzu, atstājiet rokas un plaukstas braucamā iekšpusē.” Tiko kā stienis piespiedās pie mana klēpja, nogrieztās rokas un plaukstas sāka gāzties iekšā kabīnē.
Džimmijs un es nozagām vecu, salauztu Chevrolet Camaro, netālu no Albukerkas un aizbraucām ar to līdz pat Rīno, kur mēs to pametām pie pilsētas robežas. Es to nekad vairs neredzēju līdz pēc diviem gadiem tas negaidīti uzradās āra pie mana treilera Bigsūrā. Kad es paskatījos pa logu es tajā ieraudzīju Džimmiju, viņai galvai atpūšoties uz stūres, asinīm tekot klēpī.
“Tā gan bija saspringta futbola spēle, vecīt!” Marks vilka savā pusskaidrajā stāvoklī. Es entuziastiski pakratīju galvu, taču tad sastingu. Marks tieši šos pašus vārdus pateica, tieši šajā pašā balsī, kad viņš nomira spēlējot futbola spēli pirms diviem gadiem.
Apsargs redzēja, kā visi ekrāni kļūst tumši pirms viņi parādīja filmēto materiālu ar radību, kura lēnām atver durvis. Viņš paskatās aiz muguras un redz durvis, krakšķot atveramies.
Meitenīte teica savam tēvam, ka kaut kas ir skapī, tāpēc viņš piegāja pie skapja un atvēra to. Skapī viņš ieraudzīja savau mazo meitiņu, kura raudam stāstīja, ka kaut kas ir viņas gultā.