Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #44
Naktssargs aizslēdza pēdējās durvis, apspīdēts ar vieglu staru kūlīti no tālu eosšas ielu apgaismojuma lampas. “Tu aizmirsi vienu,” elsoja tumsa uz viņa kakla.
Nervozi viņa pacēla žalūzijas viņas guļamistabas logiem, jo viņa bija pārliecināta, ka kāds viņu vēro. Viņa pastiepās , lai aizslēgtu logu, taču sastinga, kad rokas satvēra viņas kaklu no mugurpuses un balss čukstēja:”Meklē mani?”
Es mierīgi vēroju filmu vienatnē savās mājās. Un tad puika ekrānā pagriezās pret mani un palūdza, lai iedodu viņam popkornu.
Kādā piektdienas vakarā satiku draugus. Viņi aizrautīgi stāstīja cik forši bija mani satikt trešdien boulingā. Ir tikai viena problēma. Es trešdien biju Anglijā nevis Latvijā.
Es mazgājos vannā. Kad gatavojos iesmērēt matus ar šampūnu, lai tos izmazgātu es sajutu, ka ap maniem matiem sāk darboties vēl viens, svešs roku pāris.
Es redzēju, ka ir aizdegtas sveces par godu aizgājušajiem. Un tikai tad es sapratu, ka sveces ir aizdegtas priekš manis.
Kad tu ierodies slimņicā tev uz plaukstas locītavas uzliek baltu locītavas aproci ar tavu vārdu uz tās. Taču ir arī citas rokas locitāvu aproces, kas ir citās krāsās un apzīmē dažādas lietas. Sarkanās aproces tiek liktas uz mirušiem cilvēkiem. Kādā skolas slimnīcā, kāds ķirurgs strādāja nakts maiņu. Viņš tiko bija pabeidzis operāciju un bija ceļā uz pagrabu. Viņš iekāpa liftā un bez viņa tur bija vēl tikai 1 cilvēks. Ķirurgs mierīgi pļāpāja ar sievieti, kura tur bija pirms viņa, kamēr lifts lēnām laidās lejā. Kad durvis atvērās, pie tām stāvēja, kāda sieviete. Brīdī, kad viņa gribēja ienākt, dakteris uzspieda aizvērt durvis pogu, uzspieda augstako stāvu un ielīda lifta stūŗī. Pārsteigta par daktera dīvaino rīcību pirmā sieviete viņam jautāja, kāpēc viņš neielaida tru sievieti. Dakteris slaukot sviedrus no pieres atbildēja, ka šo sievieti tik ooperēja. Vai viņa nav redzējusi sievietes sarkano aproci. “Tādu, kā šī?” rādot savu roku sieviete atbildēja ar jautājumu...