Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #43
Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #441
Kad pabraucu garām vecai sievietei uz šosejas, es brīnījos, ko viņa šeit dara viena pati nakts vidū. Kad es paskatījos atpakaļskata spogulī, lai redzētu, ko viņa dara, es ieraudzīju viņu sēžam man aiz muguras un smaidam.
Kādā naktī es palūdzu manai meitiņai pagulēt kopā ar mani, jo mans vīrs bija komandējumā. Ap pusnakti es pamodos no viņas čukstiem:” Es esmu dabūjusi tevi, kur to vēlējos. Un tagad es apēdīšu tevi.”
Es devos uz meitiņas istabu, lai noliktu viņu, gulēt, kad viņa man pateica:”Mammu, vīrs, kurš dzīvo manā plauktiņā saka, ka tev jādodās prom.”
Es pamodos, jo dzirdēju, ka kautkas nogāžās manā istabā. Kad atvēru acis sajutu kautko kustamies uz manas gultas. Es dzīvoju viens.
Es nogalināju savu sievu, tad pielādēju ieroci atkal un pieliku to sev pie deniņiem. Nospiedu gaili, taču tas bija iestrēdzis un sadzirdēju savu mirušo sievu runājam man aiz muguruas. Viņa čukstēja:”Ne tik viegli, mīļais!”
“Laipni lūģut, jūsu jaunajās mājās,” nekustamā īpašuma aģents teica aizejot un pasniedzot man atslēgas. Kad es pagriezos, lai aizslēgtu durvis, es sadzirdeju bērna smieklus un kādu sakām:” Laipni lūģts,patiešām.”
“Es neesmu stalkeris,” Džeks teica sev. “Stalkošana sevīiekļauj kustību, bet es stāvu virs viņas, vērojot kā viņa guļ stundām ilgi, nekustoties.”
Viņš savāca mazo meitenīti ar solījumu iedot saldumus. Viņi atrada ķermeni dažas dienas vēlāk, saplosītu gabaliņos, bet viņi nekad neatrada viņa galvu.