Tā nekad nebiji tu... Tā vienmēr bija viņa5

Šis dzejolis ir veltīts meitenei, kuru es mīlēju ar visu sirdi un dvēseli, bet viņa izvēlējās aiziet pie cita. Bet īstenībā tas ir veltījums citai, kura varēja būt viņas vietā.

Sasodīts, kā es varēju tā iekrist!
Ticēt tiem utopiskajiem vārdiem, kā gribas tev tagad iep*st!
Visnaivāk bija būt ar tevi, lielākā kļūda no visām,
Jo varēju būt kopā ar viņu, kura nav viena no visām.

Pietrūka spēka noiet līdz galam, tev likās vieglāk atrast citu,
Varēji man pateikt ātrāk, tad tagad tik sāpīgi šīs sajūtas nesistu.
Skaidri redzams liktenim grauž, kādam skauž,
Bet ko tas maina, tagad vienmēr priekš manis paliksi ma*ka.

Vienīgais mierinājums ir viņa, mans sapnis,
Ar kuru kopā traucēji būt, bet biju apmāts ar tevi.
Un tagad es zinu - tā nekad nebiji tu.
Tā vienmēr bija viņa.