- Tu tiki brīdināta par savas nepaklausības sekām, taču tas neatturēja tevi no vēl vienas neapdomātas rīcības. – Mariana nosaka tādā tonī, it kā es būtu nogalinājusi veselu autobusu ar bērniem, ne netīši salauzusi tā stulbeņa kaulu.
- Vai tev ir ko piebilst? Vai tev ir ko teikt savā aizsardzībā? – Viņa jautā, liekot man iekosties lūpā. Ja viņa domā, ka es stāstīšu par Leonardo vārdiem, tad tie ir smagi maldi. Bet tajā pašā laikā man nav vēlmes saņemt sodu par to.
- Vai no tā, ka es centīšos aizsargāties, nekļūs tikai sliktāk? – Izaicinoši jautāju, nenovēršot no viņas skatienu. – Tikko es izdarīju to pašu – aizsargāju sevi, un jums tas diez ko nepatīk.
- Tevi māte nemācīja, ka uz vārdiem ir jāatbild ar vārdiem?
- Man mamma daudz ko mācīja. Piemēram, neviesoties svešās mājās pārāk ilgi. – Izdvešu, zīmīgi pārlaizdama skatienu pāri apkārtnei. Nē, es nepalaidīšu iespēju pasūdzēties par savu atrašanās vietu. Varbūt kādu dienu Marianai apniks mana mūžīgā neapmierinātība un viņa mani izmetīs no šīs pilsētas...? Man gan pietiek pacelt skatienu pret sievietes pašpārliecināto un stingro profilu, lai saprastu, ka varu atstāt šīs domas vien sapņu līmenī. – Ja jau mēs runājam par audzināšanu, tad ir vērts atzīmēt, ka Leonardo atstāj par sevi pilnīgi neaudzināta cilvēka iespaidu.
Zinu, zinu, es spēlējos ar uguni. No manas puses nav diez ko gudri norādīt uz to, ka Marianas māsa nav veltījusi pietiekami uzmanības dēla rakstura veidošanai, bet es nu nebūšu no tiem, kas to noklusēs, īpaši jau tādēļ, ka tas aizskar arī mani.
- Tu esi pārāk jauna un impulsīva, lai spriestu par citu audzināšanu. – Sieviete atcērt, neizrādīdama nekādas emocijas sakarā ar maniem vārdiem. – Pats fakts, ka tu izmanto maģiju, lai nodarītu kaitējumu sava klana biedriem, norāda uz tavu vēl bērnišķīgo prātu un pilnīgo nesapratni par pareizas maģijas izmantošanas likumiem.
Ar šiem pāris vārdiem pietiek, lai mana pašsavaldīšanās sāktu strauji slīdēt ārā no rokām.
– Klana biedriem? – Jautāju, balsī ielikdama visu savu nicinājumu pret šiem vārdiem. – Es neesmu Salvadors un nekad nebūšu, pietiek tēlot, ka esmu jums kaut ko parādā, jo tā nav. Es nelūdzu šo maģiju, es neprasīju, lai Gabriels to atdod tieši man. Viņš vienkārši to izdarīja, pilnīgi ignorējot manas vēlmes. Kopš tās sasodītās nakts mani ir patstāvīgi vajājušas problēmas un tas viss ir Gabriela dēļ.
- Ja es esmu sapratis pareizi, tad Damians piedāvāja paņemt tavu maģiju, bet tu atteicies. – Sarunā iejaucas Andrē. - No tā izriet secinājums, ka tu neesi pret to.
Es iekšēji novaidos. Kāpēc viņam bija jāiejaucas šajā sarunā? Kāpēc viņam bija jānorāda uz to, kas skaidri atklāj manu iepriekšējo vārdu melīgumu? Kāda velna pēc Dominiks to vispār kādam atklāja?
Gar acīm atkal pazib pašas izveidotā ilūzija – mirušais Dominiks. Es saspringti noriju siekalas un samirkšķinu acis, pirms uzlūkot Andrē ar saltu, bezemocionālu skatienu. – Tas, ka tagad es neesmu pret maģiju, nenozīmē, ka esmu jums kaut ko parādā.
Vecītis viegli pasmaida un pamāj ar galvu. – Protams, ka neesi.
Mariana velta vectēvam TĀDU skatienu, ka es acumirklī mitētos smaidīt un pazustu tālāk no viņas, bet vīrieti, šķiet, tas nemaz neuztrauc.
- Ir gan vērts atcerēties, ka klana izdzīvošanas jautājums ir arī tavas izdzīvošanas jautājums. – Vecītis nosaka, pirms pāris reizes strauji ievilkt nāsīs gaisu un pasmaidīt. – Es jūtu, ka Diazs ir sācis gatavot manas mīļākās bulciņas. Es nu iešu, bērni. Mariana, nerājies pārāk daudz. Tas nenāk par labu veselībai.
Pēc tā viņš pazūd aiz stūra, un es palieku ar Enzo, kurš stāv tipiskā kareivja pozā, un Marianu, kura izskatās vēl dusmīgāka nekā sekundi atpakaļ. Andrē bija padarījis šo sarunu mazliet vieglāku, viņa klātbūtne mani savādi nomierināja. Es jūtos teju nodota, it kā viņš būtu nomainījis mani pret bulciņām, kuras, jāatzsīt, tik tiešām smaržo brīnišķīgi.
- Ja tu to vēl neesi sapratusi, tad tava maģija nav domāta, lai ar to traumētu sev apkārt esošos cilvēkus. Pienāks karš – lūdzu, izmanto visu savu milzīgo potenciālo. Līdz tam brīdim iemācies izlikt prioritātes un saprast, kad vajag un kad nevajag to izmantot.
- Izlikt prioritātes? – Nicinoši atkārtoju šos vārdus. – Tad varbūt mēs visi izliksim šīs prioritātes?
Mariana nesaprotoši sarauc pieri. Šoreiz esmu pārāk nepacietīga, lai gaidītu, kad sekos jautājums, es vienkārši runāju, paužot visu savu neapmierinājumu ar šo situāciju. – Jūsu galvenā prioritāte šobrīd ir karš, vai ne? Jūs gribat, lai es jums palīdzu, lai jūs aizsargāju.
Mariana vieglītēm pamāj ar galvu.
- Tad turiet tos visus tēviņus tālāk no manis. Ja kāds man līdīs klāt, kaut kādā veidā centīsies pievērst manu uzmanību, es ne brīdi nedomāšu. Es izmantošu maģiju pret viņiem. – Tēraudcietā balsī izdvešu. – Es necietīšu visu to. Jums ir pašiem jāizlemj, kas jums ir svarīgāks – uzvara karā vai mana mīlas dzīve un pēcnācēji.
Mariana nosmīn, it kā mani vārdi viņai šķistu muļķīgi. – Dārgā, tev jau tā tiek pievērsta minimāla uzmanība, visi ir informēti par tavu neaizskaramību, bet tas nenozīmē, ka viņi necentīsies. Magu galvenais uzdevums ir atstāt spēcīgus pēcnācējus un tu esi labākais variants jebkuram. Tu esi jauna, skaista, diezgan eksotiska izskata un pats galvenais - tavs rekordlielais potenciāls ir kā medus jebkurai bitei, vai mūsu gadījumā, jebkuram magam. Nedzīvo ilūzijās, tev vienmēr pievērsīs uzmanību. Pretoties būtu muļķīgi. Jā, mes gatavojamies karam, bet tas netraucē iespējamajām attiecībām.
Es iesmejos. Attiecībām? Nē, paldies. Es negribu, lai pats galvenais manī ir maģiskais potenciāls, es gribu, lai pirmā vietā paliktu es pati, mana iekšējā pasaule. Neviens no Salvadoriem uz to nav spējīgs. To varēja tikai viens cilvēks. Tagad es pat nezinu vai viņš ir dzīvs.
- Man nav nepieciešamas attiecības. – Nosaku, vērojot viņu ar tik pašpārliecinātu izteiksmi, cik spēju. – Es trenēšos, es aizsargāšu jūsējos savu iespēju robežās, bet neko vairāk. Es NEKAD neveidošu attiecības ar kādu no jūsējiem. Gabriela maģija nomirs kopā ar mani.
Mariana mani vēro ar tādu sejas izteiksmi, ka man uzreiz kļūst skaidrs – ar to viņa pilnīgi noteikti nesamierināsies, viņa atradīs veidu, kā dabūt no manis pēcnācējus, it kā es būtu dzīvnieks, ne cilvēks. Tomēr neko no tā viņa nesaka skaļi.
- Tu šodien smagi pārkāpi noteikumus. Es tevi biju brīdinājusi par sekām. Acīmredzot tev ir vajadzīgs stimuls. – Mariana nosaka un pagriežas pret Enzo. – Mēs tev sagādāsim stimulu.
