Svešs mantojums | 843

Kas ir šantāža?

Šis rīts ir visai labs piemērs. Visu iepriekšējo dienu es nebiju ēdusi ne kumosu (pa daļai spītības, pa daļai apetītes trūkuma dēļ). Bez īpaša pārsteiguma es secināju, ka no rīta mans vēders skaļi lūdzās pēc ēdiena, un es gluži vienkārši vairs nespēju tam atteikt.

Ak, jā, šantāža. Man paziņoja, ka brokastis es dabūšu tikai pēc treniņa pie tā trakā sarga, kurš mani vakar noķēra pie vārtiem. Kā izrādās, to “jaukumiņu”, sauc Enzo. Goda vārds, ja tas divviru skapis nebūtu tik draudīga izskata, es nolamātu viņu un visu viņa dzimtas koku. Mani cenšas nomērdēt badā! Es jau tāpat uz pārējo fona izskatos pēc skeleta, kuru var izmantot bioloģijas stundās. Vai ar to nepietiek?

Pēc 30 garām minūtēm es tomēr pieņemu lēmumu. Ēdiens vienmēr ir bijis man svarīgs, mūs vieno ļoti cieša saikne. Es nevaru tā to pievilt...

Es piekritu.

- Gatava? – No pirmā stāva atskan sauciens. Sargs, kurš ļoti “veiksmīgas” sakritības pēc dzīvo pāris soļu attālumā, jautā. Es nebilstu ne vārda, skeptiski uzlūkojot savu atspulgu vannas istabas spogulī. Man iedeva sporta tērpu. Nekad nebūtu domājusi, ka to teikšu, bet pat Dominikam ir labāka gaume. Tas ir, viņam ir izcila gaume, kad runa iet par viņu pašu. Kad lieta nonāca līdz manu drēbju iegādei, stila izjūta palika pagātnē. Šoreiz ir vēl trakāk. Ārā ir silts, jā, es to nenoliedzu, bet šis...

“Par ko tu brīnies? Puse sieviešu šeit staigā līdzīgi ikdienā,” es nočukstu. Man ir iedotas pelēkas sporta bikses (paldies vismaz par to), bet augšdaļas funkciju pilda tā mazā lupatiņa, kuru citi sauc par sporta krūšturi. Lai arī es nevarētu sūdzēties par lieko svaru, arī muskuļu masa man ir niecīga un šobrīd es izskatos pēc... balerīnas trenažieru zālē. Salvadoriem pilnīgi noteikti kaut kur ir noslēpta milzīga trenažieru zāle, jo nekā citādi nevar attaisnot apkārt staigājošos muskuļu kalnus.

- Ja es tūlīt uzkāpšu augšā, tu skriesi visu ceļu līdz treniņa norises vietai! – Vēl viens kliedziens. Sargs trāpa pareizajā punktā. Skolas laikā es labprāt nodarbojos ar sportu, bet mazos apmēros. Krosi... Nē, paldies.

Tā nu es nokāpju lejā pa kāpnēm, apveltu Enzo ar daudznozīmīgu skatienu un, nešķiežot laiku velti, dodos uz pilsētas centru. Pēc dzirdētā, tieši tur notiek treniņi.

Tālu gan es netieku.

- Ei, Talija! – Netālu atskan kliedziens un, pagriežot galvu, es ieraugu blondu puisi bez krekla. Logans.

- Krīze ir skārusi arī jūs? Nevienam nav naudas, lai nopirktu kreklu? – Aizkaitināti jautāju, joprojām nespējot tikt vaļā no domas, ka mani šantažē ar ēdienu. Tā ir augstākā cietsirdības pakāpe.

- Oho, labs garastāvoklis no paša rīta, ko? – Puisis sarkastiski vaicā un pievērš skatienu man aiz muguras soļojošam Enzo, kurš joprojām nav nolaidis skatienu no kaut kādiem dokumentiem savās rokās.

- Enzo, negribi atlaist šo skaisto putniņu no treniņa? Es gribu parādīt viņai pilsētu. Kādam tas ir jāizdara, vai ne tā?

Pirms sargs ir izteicis kaut vārdu, iejaucos es. – Logan, liec mierā “skaisto putniņu”, pirms tas nav tev izknābis actiņas.

Zeltainās acis atkal pievēršas man. Negaidītā kustība liek man saspringti norīt siekalas un novērsites. Sasodīts! Vai katru reizi, kad es redzēšu kādu, kurš vismaz daļēji ir līdzīgs Dominikam, es nespēšu reaģēt kā normālam cilvēkam pienāktos?

- Enzo, vai es varu pievienoties taviem treniņiem? – Logans vaicā, ignorējot manus vārdus.

- Vai tad tu netrenējies kopā ar savu tēvu?- Sargs nevērīgi jautā, būdams pārāk aizņemts, lai ieraudzītu lūdzošos skatienus savā adresē. Nē, nē, Logans, protams, ir... smieklīgs, bet es nevēlos visu treniņa laiku bēgt no šiem jociņiem.

- Tēvs trenē bērnus, es nesen paliku pilngadīgs. Vajag jaunu treneri.

Es smagi izelpoju un nobolu acis.

- Ja atmiņa mani neviļ, dzimšanas diena tev bija 4 mēnešus atpakaļ. Kāpēc tieši tagad?

Ir pilnīgi skaidrs, ka sargam ir zināms iemesls tamlīdzīgai vēlmei, bet viņam tīri labpatīk kaitināt Loganu. Uzreiz gan ir saprotams, ka Logans nav no tiem, kurus viegli ir nokaitināt. Šķiet, viņš pat nesaprot, ka šobrīd tiek kacināts.

- Saprāta balss, vai zini. Tuvojas karš, ir jāsāk mācīties nopietnāk.

Šoreiz es nebilstu ne vārda. Karš? Vai tas nav pārsteidzīgs pieņēmums? Vakar Enzo teica, ka Teits bija ieradies šurp ar kara draudiem. Cik liela ir iespējamība, ka tas tik tiešām notiks?

- Labi, kā vēlies.

Es aizveru acis un pārspīlēti lēni izelpoju. Super, vienkārši super.