local-stats-pixel fb-conv-api

Svešs mantojums | 1062

Idejas ir laba lieta līdz brīdim, kad tās ir jāsāk īstenot.

Uzreiz pēc vakariņām Logans un Daniels pazūd, jo viņiem ir ieplānota filmu nakts ar popkorna kalniem (es pati personīgi redzēju kādos apmēros puiši to iepirka – man ar to pietiktu visai dzīvei). Rebekai pēdējā mirklī galvā ienāk doma par vēl vienu saldējuma porciju, tādēļ mēs šeit paliekam vēl ilgāk. Daniela un Logana prombūtne ievērojami maina situāciju – ja iepriekš manā virzienā tikai skatījās, tad tagad daži drošsirži uzdrošinās arī pieiet klāt un sākt runāt. Normālos apstākļos es viņus pasūtītu pāris mājas tālāk, bet tagad...

- Sveikas, meitenes. – Kāds vīrietis izdveš, apsēzdamies brīvajā krēslā man blakus. Runātājs ir aptuveni Dominka vecumā, bet šoreiz tas liekas pilnīgi nepieņemami – viņš ir vecs. Dominiks... ir citāds. – Kā klājas?

Pirms Rebeka paspēj bilst kaut vārdu, es pasmaidu un pagriežos mazliet sānis, lai labāk varētu saskatīt vīrieti. – Tikko viss kļuva krietni labāk.

Lai arī esmu pagriezusies pret vīrieti, es spēju teju sajust Rebekas šoku. Es gan nespēju meiteni vainot – Talija cenšas flirtēt. Kur kas tāds ir dzirdēts? Nekur.

Šķiet, arī runātājs bija dzirdējis par manu slavu, jo acis pārsteigti ieplešas un pār lūpām izlaužas nervozs smiekliņš. Pašpārliecinātība uz brīdi izzūd. – Emm... Vai tu nevēlētos kādu dienu kaut kur satikties, nu, zini, jautri pavadīt dienu, paēst garšīgu ēdienu un tamlīdzīgi?

Es valdos, lai neiekaustītu vīrieti. Tā vietā es atkrītu tālāk savā krēslā un noliecu galvu mazliet uz sānu, vienlaicīgi smaidot. – Skan brīnišķīgi. Kā būtu ar rītdienu? Šeit ap 17:00?

Pat ar neapbruņotu aci ir redzama sarunas biedra sajūsma par manu piekrišanu, viņa acis spīd aiz laimes un uz brīdi es sajūtos teju vainīga.

- Protams, būšu šeit minūti minūtē. –Viņš izdveš.

Pārkāpdama pāri saviem principiem es paliecos mazliet uz priekšu un vieglītēm uzlieku savu plaukstu uz viņa, vienlaicīgi veroties viņam acīs. – Tāpat kā es. Nevaru sagaidīt.

Šoreiz tā ir patiesība.

Rebeka māksloti ieklepojas, atgriežot mūs atpakaļ realitātē. – Talija, vai varu ar tevi parunāt?

Es pasmaidu un pabīdos tālāk no vīrieša.

- Protams, dāmas, atstāšu jūs vienas. – Viņš izdveš, pieceldamies kājās. Pēc brīža apveids pazūd aiz stūra un es atviegloti izelpoju. Flirtēšana nav mana stiprā puse.

- Kas tas bija? – Rebeka šokēti jautā. – Talija Levinsone, es zinu tevi ne gadu vien. Pirms tā gadījuma ar Dominiku, es nopietni domāju, ka esi aseksuāla. Un tagad tu flirtē ar čali, kuru pat nepazīsti?

- Aseksuāla? – Nedroši atkārtoju, pirmo reizi dzirdēdama tādu nosakumu.

- Cilvēks, kurš neizjūt nekādu seksuālu tieksmi vai kas tamlīdzīgs. Nezinu, neesmu vikipēdija, bet pats fakts, ka tu tikko sarunāji randiņu... Kas notiek? Tu esi nāvējoši slima? Tev ir vēzis? Vai arī tu tā centies aizmirst to sasodīti seksīgo āzi vārdā Dominiks?

Es nobolu acis. Šķiet, es tikko nopietni nošokēju savu draudzeni.

Pirms es paspēju kaut ko paskaidrot, pie mūsu galdiņa pienāk vēl viens puisis, krietni jaunāks par iepriekšējo. Patiesībā viņš pat izskatās visai pievilcīgs – melns Nirvana krekls, melni mati ar pāris koši zilām šķipsnām un pīrsings uzacī. Viņš man mazliet atgādina Arvi.

- Sveika, skaistā radība. – Puisis sasveicinās. – Vai nevēlies picu?

Pēc tā man tiek pasniegta kaste ar picu. Šoreiz ir mana kārta samulst. Kurš gan uzsāk sarunu tā?

Par spīti tam es viegli pasmaidu un atveru kasti, lai ieraudzītu...

Neviļus no manis izraujas smiekli. Labi, es atzīstu, tas vismaz ir oriģināli.

Uz kastes virsmas, tieši virs picas ir uzraksts :”Vai tu iesi uz mani uz randiņu?”

Sakniebusi lūpas es paceļu skatienu, lai sastaptos ar pašpārliecinātu smīniņu. Acis bez vārdiem norāda uz to, ka tagad būtu jāsniedz atbilde.

- Ļoti gudri. – Nokomentēju. – Kā būtu ar rītdienu? Satiksimies šeit ap 17:00?

Puisis atplaukst platā smaidā. – Protams.

Pēc tā viņš pazūd.

Es pagriežos pret Rebeku un ieraugu viltīgu smīnu.

- Liekas, es sapratu ko tu dari, jaunā dāma. – Viņa brīdinošā tonī nosaka. – Un tas ir ļauni. Tu salauzīsi nabagiem sirdis.

Brīdi valda klusums. Tad viņa nenoturas un uzjautrināti nošūpo galvu. – Bet tas ir ģeniāli.

Arī es pasmaidu.

47 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

 emotion 

0 0 atbildēt

Izskatas esi nolemusi klanu iznicinat ar pasu rociņam !

0 0 atbildēt