local-stats-pixel fb-conv-api

Suaresu dzimtas noslēpums 21

57 0

Kamēr Agonija un Cerbers aplūkoja telpu un atbrīvojās no savām mugursomām, Melnā Roze sadabūja melnās krāsas baloniņu no savējās un ņēmās krāsot lielu pentagrammu uz grīdas. Mensona skatiens tikmēr pievērsās krucifiksam.

- Būtu forši viņu nolauzt un nolikt otrādi, ar gājām gaisā. – Viņš ierosināja. – Cerber, nāc palīgā!

Viņš uzrāpās uz altāra un nospārdīja zemē viltotā sudraba svečturus, kuri ar metālisku šķindoņu atsitās pret grīdu. Cerbers viņam piebiedrojās, un puiši mēģināja izkustināt krucifiksu, taču tas tik viegli vis nepadevās.

- Padod lauzni! – Mensons pavēlēja, un Cerberam nācās kāpt lejā tam pakaļ.

Melnā Roze tikmēr bija pabeigusi krāsot pentagrammu.

- Saliksi sveces? – Viņa palūdza Agonijai un, nemaz negaidīdama atbildi, steidzās krāsot tālāk, izrotājot ar mazākām pentagrammām un skaitli 666 arī sienas, krēslus un grīdu. Krāsot bija daudz stilīgāk un jautrāk nekā dedzināt sveces, un Melnā Roze labi zināja, ka Agonija nerunās pretī un neiebildīs.

Ticis pie laužņa, Mensons tikmēr ātri atlauza krucifiksu no stiprinājumiem un ar drauga palīdzību uzstutēja to tajā pašā vietā, tikai kājām gaisā.

- Lieliski! – Nolēcis zemē no altāra, Mensons apmierināts aplūkoja rezultātu. – Tā ir daudz labāk.

- Būs vēl labāk. – Pienākusi klāt, Melnā Roze ar nokrāsoja Jēzus tēlam seju. – Pataisīsim viņu par nēģeri!

- Labais! – Mensons atzinīgi novērtēja viņas iniciatīvu. Meitene pabeidza krāsot un nevērīgi iemeta krāsas baloniņu telpas stūrī.

- Kamēr viņa dedzina sveces, jūs varētu sākt gatavot kaķi. – Viņa uzrunāja puišus. Pati iet palīgā Agonijai Melnā Roze negribēja, un viņa jau bija ielāgojusi, ka no darbiem var lieliski izvairīties, uzgrūžot tos citiem.

- Nāc palīgā, varēsi griezt skoču. – Mensons noteica un devās pie mugursomām. Pats paņēmis platās līmlentes rituli un izsniedzis meitenei nelielu, līku nazi, puisis pirmais devās pie krātiņa ar kaķi.

- Tu vilksi viņu ārā, - viņš uzrunāja Cerberu, - es satīšu ķepas, bet Roze nogriezīs skoču. Gatavi?

Notupies blakus krātiņam, Cerbers pamāja, ka ir gatavs, blakus stāvošā meitene darīja tāpat, un Mensons atvēra krātiņa durtiņas. Kaķis juzdams, ka nebūs labi, meta kūkumu, šņāca un demonstrēja acīmredzamu nevēlēšanos sadarboties.

Lai aizsniegtu kaķi, Cerberam nācās iebāzt rokas krātiņā gandrīz līdz pleciem, un, tā kā krātiņa virspuse nebija caurspīdīga, taustīties praktiski uz aklo.

- Au! – Viņš piepeši iesaucās un kā sadzelts izrāva rokas no krātiņa ārā. – Iekoda, maita tāds!

Kaķis savukārt, izmantodams acumirklīgo iespēju, izspruka no krātiņa ārā. Par laimi jauniešiem un nelaimi sev, sveču gaismas pielietās, bet joprojām krēslainās telpas dezorientēts, dzīvnieks nepaspēja noorientēties pirmais un atrast izeju.

- Durvis! – Mensons nokomandēja, un Melnā Roze, kas atradās tām vistuvāk, pieskrēja un tās aizvēra. Līdz ar to kaķim atkāpšanās ceļš bija nogriezts, un atlika vien viņu noķert.

- Nu ko tu brīnies? – Barvedis uzrūca Cerberam, kurš gluži kā bērns sūkāja sakosto vietu. – Tu viņu palaidi, pats tagad arī ķer ciet.

- Agonij, nāc palīgā. – Vainīgais aicināja un devās lenkt kaķi.

Mensons un Melnā Roze brīdi vēroja, ka abi pārējie neveiksmīgi mēģina bēgli noķert. Tas bija zināmā mērā uzjautrinoši.

- Kā tev izdevās viņu dabūt pirmajā reizē? – Viņa pēc brīža painteresējās, jo kaķa sagādāšana bija notikusi bez viņas līdzdalības. Mensons apsolīja, un Mensons izdarīja. Līdz šim nebija licies sevišķi svarīgi, kā tieši tas bija noticis.

- Samaksāju sīčiem. – Viņš negribīgi atzinās. – Iedevu viņiem krātiņu un teicu, ka man vajag kaķi, un esmu par viņu gatavs maksāt tik un tik.

- Tagad tas laikam vairs nestrādās. – Melnā Roze izdarīja Kapteiņa Acīmredzamības cienīgu secinājumu.

- Ejam viņiem palīgā. – Mensons izlēma. – Citādi tas vilksies līdz bezgalībai.

Tomēr papildspēki abu jauniešu personā situāciju kaķa noķeršanas frontē nekādi neietekmēja, kaķis joprojām turpināja veiksmīgi izvairīties no rokām un kājām.

- Varbūt mēs viņu paņemsim uz izturību? – Pēc kārtējā neveiksmīgā lenkšanas mēģinājuma Cerbers izteica cerību pilnu minējumu.

- Nekā, mēs nogursim ātrāk. – Melnā Roze nebija tik optimistiska. – Man jau gribas dzert un pīpēt.

Viņi vēl un vēl turpināja mēģinājumus notvert kaķi, bet tie bija tikpat neveiksmīgi, un situācija sāka izvērsties traģikomiska – jo plānotais sātana pielūgšanas pasākums, kam vajadzēja notikt mistiski noslēpumainā atmosfērā, aizvien vairāk līdzinājās tizlam kaķa ķeršanas pasākumam, kurā nebija nekā no mistikas vai noslēpumainības.

Mensonu šī izgāšanās sāka kaitināt. Pēc kārtējās reizes, kad kaķim izdevās izslīdēt starp ķērāju rokām, puisis paķēra vienu no kapličas vāzēm un meta to kaķim virsū. Dzīvnieks, protams, bija pietiekoši veikls, lai izvairītos no lidojošās vāzes, un tā ar skaļu troksnī sašķīda lauskās.

- Pag, man ir ideja! – Melnā Roze iesaucās, kad Mensons jau bija paķēris krēslu, lai mestu kaķim arī ar to. – Nomierinies, lūdzu.

Kad puisis nolika krēslu atpakaļ, meitene turpināja:

- Dzīvnieki taču baidās no uguns, vai ne? Kā būtu, ja mēs kaķi, kad viņš ir iedzīts stūrī, norobežotu ar svecēm? Varbūt viņš nesadūšosies lēkt tām pāri?

- Jā, to noteikti vajag pamēģināt! – Agonija steidzās piekrist.

- Varbūt tas patiešām nostrādā... – Mensons noteica. – Aiziet. Dzenam viņu vēlreiz stūrī un tad stiepjam sveces.

- Mēs ņemam katrs rokā pa svecei, un mēģinam bloķēt kaķim ceļu ar sveci. – Melnā Roze izvērsa plānu. – Bet jūs abi nesiet sveces šurp un būvējiet iežogojumu!

Jaunieši ķērās pie plāna izpildes, un sāka izskatīties, ka tas darbojas. Kaķis tiešām vairījās tuvoties svecēm, un visas pazīmes liecināja, ka šajā cīņā sāk iezīmēties uzvarētājs.

Kaķi ganot, sveci nācās turēt zemu, gandrīz pie pašas grīdas. Tas bija samērā nogurdinoši un, kad izskatījās, ka nu jau gan viņš vairs nekur nespruks, un drīz jau atliks viņu vairs tikai savākt no kakta, Melnā Roze piecēlās kājās, lai izstaipītu muguru, un viņas skatiens neviļus pievērsās sienai, kas atradās tieši pretī galvenajai ieejai.

- Kas tā par zilu mirgojošu gaismu? – Viņa izbrīnījās, un arī pārējie pacēla acis augšup, lai paskatītos, ko tad viņa tur tādu ieraudzījusi.

Vajadzēja tikai acumirkli, lai apjaustu šīs parādības iespējamo cēloni.

- Policija... – visiem šis lāsta cienīgas vārds paspruka teju vai vienlaicīgi.

57 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

 emotion 

0 0 atbildēt