Tad mēs aizlidojām un atradām to Turcijas māju.
Bija ļoti grūti to atrast , bet atradām.
Tad mēs tur iekārtojāmies līdz dzirdējām ka kāds klauvē un pie durvīm bija 18 gadus veca meitene un 19 gadus vecs puisis.
Ko meklējat?-es krieviski vaicāju.
Mēs esam vampīri-viņi teica.
Šeit mēs dzīvosim-viņi teica.
Labi dzīvojiet, bet kur lai es ar puisi palieku-es vaicāju.
Jūs varat te dzīvot, galu galā jūs bijāt pirmie-viņi teica.
Kā jūs sauc?-es vaicāju.
Mani sauc Markaja-teica meitene ar blondiem matiem.
Mani sauc Džonatans-teica tas 19 gadīgais puisis.
Esam draudzenes Markaja?-es vaicāju.
Jā esam -Markaja atbildēja.
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Izrādijās ka Džonatans ir Marka brālis kamēr viņi ir vampīri.
Tas iznāk ka visu dzīvi.
Es sēdēju izstabā ar Marakaju.
Bet mēs abas piecēlāmies kad dzirdējām ka kaut kas krīt.
Noskrējām abas lejā un redzējām ka Marka roka asiņo bet Džonatans sācis nojūgties.
Kamēr Marks atguvās, Džonatans iesita Marakajai un aizbēga.
Kā dzirdēju ka viņi sastrīdējās jo atklājās ka Marakaja viņu krāp, es pietēloju ka bēdājos ar viņu, jo vienkārši viņa ir tik slikta meitene.
Ap vakarpusi es iesitu Marakajai un viņa aizbēga.
Lai gan es nolasīju domas no viņas, es sapratu ka viņa pārgriezīs vēnas bet sapratu ka viņu glābt nav manos spēkos , bet gan Džonatana.
Es negulēju un dzirdēju ka atveras durvis:Ienāca Džonatans.
Man tev kas jaizstāsta-es sāku.
Es jau zinu, viņa iegrieza vēnās-viņš teica
Neizglābi!-es teicu.
Viņa tagad ir ragana, nav mirusi-viņš teica.
Nu ja tādas ir raganas-es teicu.
Ja nomiršu , pasargā manu dvīni-Marku-viņš teica
Labi, viņš ar mani ir drošībā!-es teicu.
Es gribēju lekt ārā pa logu un tas izdevās, nesasitos jo esmu vampīrs.
Tad iznāca Marks kas gulēja nedēļu.
Ko tu dari?-viņš vaicāja
Nezini, es gribu mirt-es teicu.
Nenotiks tas nenotiks un viņš dusmās pārvērtās par mīļu princi..
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Kad Marks sāka dusmoties.
Es izlēmu aiziet uz jūru.
Man pie jūras patika,klausīties jūras viļņos un kaiju lidošanā, tā bija atslābinoša mūzika.
Pagāja kāda stunda -es pārdomāju stundu savu dzīvi pirms kļuvu par vampīru.
Gāju mājās...
Neko neteikdama aizgāju uz istabu.
Tur jau bija aizmidzis Marks.
Es klusām pārģērbos un devos gulēt uz dīvāna.
---%-$+$++$+#+
No rīta
Marks mani gaidija ar brokastīm.
Gardas bija pankūkas.
--------------------------------------------------------------------------------------------------------
Marks mani sagaidija ar brokastīm.
Gardas, gan bija pankūkas.
Es paēdu un uzreiz pārģērbos .
Aizgāju izvēdināt galvu -no savām dumjajām domām.
Man tas izdevās-es nodomāju.
Es iegāju veikaliņā, kas bija pie mājas.
Tur es nopirku viss kaut kādus našķus.
Un gāju mājās.
Tas ko ieraudziju, lika manai sirdij nosprāgt.
Es iegāju un tur Marks bučojas ar citu (Manu bff Melāniju)
Es bēgu prom.
Skrēju, skrēju, skrēju un apstājos pie jūras.
Kapēc? Kapēc tas notiek ar mani?-es klusībā nodomāju.
Pie manis pienāca Markaja.
Kas noticis?-viņa vaicāja.
Marks bučojās ar citu-es atbildēju.
Draudzenīt,viņš nav tavu asaru vērts-viņa teica.
Pametam māju?-es vaicāju.
Savāksim mantas un brauksim uz Londonu-viņa teica
----------------------------------------------------
Mājās:
Ienācām redzējām Marku un viņš uzreiz vaicāja kur es esot bijusi.
Es neatbildēju.
Savācām ar Markaju visas mantas un braucām uz lidostu.
--------------------------------------------+(()+
Lidostā:
Mēs paņēmām koferus un kādi kliedza manu vārdu.
Es pagriezos tie bija Marks un Evans.
Viņiem abiem asiņoja deguni un abi bija dusmīgi.
Mēs ar Markaju steidzāsmies uz lidmašīnu.
Es gribu sākt jaunu dzīvi,bez tiem idiotiem-es nodomāju un aizmigu.
