Nu ja jums ir apnicis, tā arī pasakat, nākam,ā daļa tad būs pēdējā. :)
....Taču tad atklājās, ka es nemaz nesapņoju. Izrādījās, ka es vēl joprojām stāvēju aiz zāles durvīm, bet neviens mani nebīja pamanījis, līdz izdzirdēju durvju atvēršanos. Trenniņš laikam bija galā, ak dievs ko man darīt, kur slēpties. Šajā brīdī man pa galvu šaudījās daudz un dažadas domas, taču galvenā bija, ko tagad darīt?
Paldies dievam,viņi aizgāja garām nepaskatījušies uz manu pusi, šoreiz man paveicās, jo nedomāju, ka viņi būtu sajūsmā mani te ieraugot. Uz pirkstgaliņiem devos viņiem līdzi uz ģerbtuvi. Pie ģērbtuves durvīm es apstājos. Vai man iet tālāk, vai es uzdrīkstēšo ieiet vīriešu teritorijā, un ja uzdrīkstēšos, kādas tam būs sekas. Atkal galva bija pilna ar domām, līdz saucienam, kas pārtrauca manas domas.
Tas izklausījās pēc,kaut kā nedzirdēta un nezināma, es alku uzzināt, kas tā bija pa skaņu. Devos skaņas virzienā, taču vienalga, lai cik tuvu es ietu, es tā pat nesapratu, kas izraisīja šīs skaņas.Es centos nedomāt par to, ko es domāju, taču neveiksmīgi. Nez kapēc man likās, ka šajā skolā notiek, kaut kas dīvains, kaut kas neizskaidrojams, brīžiem man likās,ka es pat kādu sajūtu sev tieši pie sāniem.
Es beidzot tiku līdz skaņas avotam un tas bija.......
