Stāsts #1 Tāds kā mošķu stāsts8

Ir silts rudens rīts.
Jauki čivina putni .
Ir sācies rudens.
Es vel ceru un sapņoju.
Nav nekā, nav vairs tas prieks.
Un jā mani sauc Dženija Džordana.
Man ir 18 gadi.
Kopš piedzimu man ir spējas -nolasīt domas un būt gaišreģe jeb ragana.
Man ir viens izredzētais ko man deva dievs.
Es kopš dzimšanas esmu savāda un arī mana māsa tāda ir.
Ar savu izredzēto iepazinos spēju pasaulē jo viņš māk arī to pašu ko es.
Mēs nekad nevaram būt laimīgi, jo man uzbrūk raganas regulāri.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Ir parasts pirmdienas rīts.
Es pieceļos ap 6:00 jo jau 8:15 jābūt vidusskolā.
Tā kā mums visiem ir spējas mēs zinām katru cilvēka kustību.Un katru domu.
Zinu tas ir graujoši ja zin ko domā, bet es tam galu nevaru padarīt.Esmu vienīgā kuras domas nevar nolasīt , pat mans izredzētais.
Es jau sen pamaniju ka kautkas nav kārtībā, jo bieži es savā prātā runāju ar kādu klasesbiedru. Es zinu esmu dīvaina.Bet labi atgriežamies skolā.
Skolā;
Es eju pa skolu līdz pienāk Evans (mans izredzētais)
Hi!-viņš saka.
Hi!-es atbildēju
Dodamies uz klasi!-Evans ierosināja.
Par lielu brīnumu klasē bija tikai mana maģijas draudzene Kima.
Kas notiek?-es vaicāju Kimai.
Visi zin ka pa valsti plešas divu raganu meiteņu mīlestība, tādēļ neviens nenāk uz skolu-teica Kima.
Beidzās stundas.
Sākās pusdienslaiks:
Es ieejot zālē sastingu jo tur bija mans otrs labākais draugs Kemirs.
Es piegāju pie viņa un vaicāju-Ko tu dari šeit?
Es nāku uz skolu-trica Kemirs.
Tajā pat brīdī atnāca Evans un piespieda Kemiru pie sienas.
Nekad , vairs nedomā tizlas domas par viņu-teica īgni Evans.
Labi, jau labi vecīt-nopietnā balsī teica Kemirs.
Un tad Evans ieraudzija manu nākotni, es pat nesapratu kas briesmīgs notiks bet viņš teica ka mès lidosim uz Krieviju.Laikam grib mani pasargāt-es nodomāju.

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Man ir sākusies jauna dzīve.
Tagad mani sauc par Natašu jo krievu valodā nav Džeina.
Es eju Maskavas augstskolā bet Evans Maskavas koledžā.
_---------------(((((((((((((((((((
Pienāca rīts .
Es kā jau topošā krieviete savu labāko draudzeni sveicināju šādi :
Privet , padruga-es teicu Annai.
Privet, Natasha-viņa teica.
Pirmā stunda bija Math jeb matemātika.
Tā man padodas diezgan labi-skolā man ir vairāk zēnu draugu nevis meiteņu jo te tās raud katru dienu.Esmu kļuvusi populāra un arī man ir tā saucamais skolas puisis.Protams Evans par viņu neko nezin.
Bet uzzināja un lika man izvākties viņš mani nosauca par ma*** un aizcirta mājas durvis.
Es pirms viņš uzzināja jau izšķīros bet kautkā mūsu draudzības bildes līdz viņam nonāca.Es izlēmu padzīvot pie savas māsas un viņa dzīvoja Maskavas otrā galā, bet vienalga izlēmu tur padzīvot.
Viņa atvēra durvis un.....